Atbildīga biznesa nedēļa 2021

Melnbalts akvareļu tehnikā veidots zīmējums ar grafikas elementiem. Kreisajā pusē ir attēlots saguris vīrietis, kurš sēž pie datora, atbalstījis rokā galvu. Viņam uz muguras ķengursomā ir ielikts mazulis. Pa labi ir teksts

Par privātās un darba dzīves līdzsvaru līdz šim ir runāts daudz un plaši. Tomēr universāla līdzsvara recepte tā arī nav atrasta, jo, kā norāda eksperti, šie meklējumi ir nebeidzams ceļš. Turklāt tas nav tikai rozēm un dimantiem kaisīts - ar dažādiem izaicinājumiem nākas sastapties ik uz soļa. To uzskatāmi parādīja globālā pandēmija, kuras ietekmē darbs ienāca mūsu mājās šī vārda vistiešākajā nozīmē, padarot robežu starp privāto un darba dzīvi aizvien abstraktāku, jo mūsdienu tehnoloģijas nodrošina iespēju sasniegt darbiniekus, partnerus, kolēģus 24/7. Ņemot vērā, kā tieši robežas ir jebkuru attiecību, tostarp darba devēju un darba ņēmēju, “veselības” mērs, šogad Atbildīga biznesa nedēļā no 14. līdz 20.jūnijam īpašu vērību pievērsīsim privātās un darba dzīves līdzsvaram, turklāt paraudzīsimies uz šo jautājumu no visai neierasta skatu punkta - caur pasakām.

PASAKAS PAR DARBU

Pastāv uzskats, ka pasakas ir domātas tikai bērniem. Tomēr tas ir maldīgs. Jo #PasakasParDarbu atklāj lielākos mūsu – pieaugušo – izaicinājumus privātās un darba dzīves līdzsvarošanas jomā. Tajās InCSR eksperti un māksliniece Zane Veldre ir ilustrējuši 7 tipiskākās situācijas, kurās darba devēja un darbinieka attiecībās tiek pārkāptas robežas. Situācijas, kurās teju ikviens spēs atpazīt ne vien kolēģus, bet arī sevi pašu.

Kā rodas pasakas par darbu?

Viens no šo pasaku galvenajiem cēloņiem ir cilvēku nespēja novilkt robežas starp privāto un darba dzīvi. Pētījumu kompānijas “Kantar” dati liecina, ka grūtības novilkt šīs robežas pēdējā gada laikā ir bijušas 62% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, turklāt katram trešajam tādas ir regulāri. Iemesls?

Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīgi strādāt daudz. Pat pārāk daudz. Ne velti 35% strādājošo atzīst, ka tieši pārmērīga darba slodze viņiem rada vislielākās grūtības līdzsvarot privāto un darba dzīvi. Otrs populārākais iemesls ir kolēģu un sadarbības partneru zvani, īsziņas, kā arī e-pasti ārpus darba laika.

Lai arī kopumā strādāšana ir pat veselīga (ne velti eksistē darba terapija), ilgtermiņā pārmērīgs darbs un nenormēts darba laiks noved pie izdegšanas. Tāpat darbs 24/7, ko lielā mērā ir veicinājusi globālā pandēmija, nav efektīvs, jo cilvēks nevar būt vienlīdz produktīvs visu laiku. Agrāk vai vēlāk viņa darba kvalitāte būtiski krītas.

Kā norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane: “Mēs strādājam daudz un smagi. Taču mums vajadzētu iemācīties to darīt gudri, jo tikai tā kļūsim veselāki, efektīvāki un produktīvāki.”

Plašāk:

– Latvijas Radio 1 ierakstā.

– Raidījuma “900 sekundes” ierakstā.

FAKTI UN SKAITĻI

Lai arī privātās un darba dzīves līdzsvars ir nevis modes lieta, bet gan mūsu laikmeta un demogrāfiskās situācijas izraisīta nepieciešamība, sasniegt to izdodas vien retajam – katrs ceturtais strādājošais Latvijas iedzīvotājs savas privātās un darba dzīves līdzsvaru vērtē neapmierinoši, liecina InCSR un pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati. Kā galvenie šo līdzsvaru ietekmējošie faktori tiek minēta neapmierinātība ar pašreizējo darba vietu (63%) un pārāk augsta darba slodze (56%).

Vislielākās grūtības panākt privātās un darba dzīves līdzsvaru ir sievietēm vecumā no 35 līdz 44 gadiem – kvalificētām strādniecēm un amatniecēm no Rīgas, kurām nav bērnu.

Globālās pandēmijas negatīvo ietekmi uz privātās un darba dzīves līdzsvaru ir izjutuši 38% strādājošo, turklāt bieži šī ietekme ir saistīta darbu. Ne velti katrs piektais nevēlētos atgriezties pie attālināta darba modeļa, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta dati.

Cilvēka kājas melnbaltās kedās uz skeitborda dēļa. Šim dēlim viena mala ir pacelta augšā, jo braucējs ar vienu kāju ir piespiedis tā otru malu pie zemes.

RUNĀ EKSPERTI

Laimīgi darbinieki – ieguvums darba devējiem

Pandēmijas radīto darba un arī privātās dzīves izmaiņu dēļ daudzi cilvēki jūtas kā iekāpuši vilcienā, kas, nesamazinot tempu, traucas uz priekšu pa nezināmām sliedēm. Taču vislielāko spriedzi izjūt tie, kuriem jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citiem – bērniem vai pieaugušiem tuviniekiem.

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Privātās un darba dzīves nošķiršana – tiesības atslēgties

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, elastīgā darba laika modeļiem un attālinātā darba iespējām, robeža starp privāto un darba dzīvi kļūst aizvien abstraktāka. Tādējādi viens no pēdējā laika lielākajiem izaicinājumiem korporatīvajā vidē ir darbinieku tiesības “atslēgties” (right to disconnect) no darba darba dienas beigās, brīvdienas un atvaļinājumā. Ko par šo jautājumu saka likums?

Toms Šulmanis, "COBALT" partneris un zvērināts advokāts, darba tiesību eksperts

Privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis otrādi

Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi, tāpēc aizvien aktuālākss kļūst jautājums, kā strādāt tā, lai neaizmirstu par sevi - savām vēlmēm un vajadzībām?! Darba devēji, kuri nevēlēsies vai nespēs saviem darbiniekiem piedāvāt atbalstu privātās dzīves un darba līdzsvaram, agrāk vai vēlāk zaudēs konkurences cīņā par talantiem.

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

ATBILDĪGAS IDEJAS

Lai arī ilgu laiku tika uzskatīts, ka iespēja strādāt attālināti ir viens no labas darba vides priekšnosacījumiem, globālā pandēmija parādīja, ka tā gluži nav. Dažādu pētījumu dati liecina, ka darbs #PaliecMājās režīmā daudziem ir veicinājis pārstrādāšanos un izraisījis veselības problēmas. Tāpēc šogad Atbildīgu ideju tirgū, kas ir viens no gaidītākajiem Atbildīga biznesa nedēļas pasākumiem, pievērsīsimies jautājumam par robežu nozīmi attiecībās ar darbu. Dažādu nozaru uzņēmumi šajā pasākumā stāstīs par risinājumiem, kas tiem ir palīdzējuši veicināt darbinieku labsajūtu, stiprināt komandas garu un uzlabot darba efektivitāti sarežģītajos COVID-19 apstākļos.

Ir vērts piedalīties, jo ir pierādīts, ka šādi pieredzes stāsti iedvesmo vērtīgām pārmaiņām, drosmīgiem eksperimentiem un jauniem sasniegumiem!

LATVENERGO pasaka

RĪGAS SATIKSME pasaka

TELE2 pasaka

PAULIG Coffee Latvia pasaka

Valsts nekustamie īpašumi pasaka - I

Eco Baltia VIDE pasaka

TietoEVRY in Latvia pasaka

RĪGAS SILTUMA pasaka

CĒSU ALUS pasaka

ERGO pasaka

SWEDBANK pasaka