InCSR

Latvijā Trauksmes celšanas likums ir spēkā kopš 2019.gada 1.maija. Tomēr trauksmes cēlēju ziņojumu vērtēšanas prakse dažādos uzņēmumos un iestādēs nav viennozīmīgs, jo katra organizācija to interpretē pa savam, liecina “Sabiedrības par atklātību – Delna” (DELNA) pārstāvju novērojumi.

Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tomēr atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, šādu aizsardzību nenodrošina. Tādēļ DELNA ar mērķi uzlabot trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas sistēmu Latvijā, ir izstrādājusi vadlīnijas šādu ziņojumu izskatīšanai. Tajās apkopota informācija par aspektiem, kas atbildīgajām personām dažādās organizācijās ir jāņem vērā, izskatot saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus.

“Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka dažādās organizācijās trauksmes cēlēju iesniegumi nereti tiek vērtēti pēc būtības vēl pirms ir pieņemts lēmums – atzīt tos par trauksmes cēlēja ziņojumiem vai neatzīt. Tādējādi, ja institūcija atzīst, ka konkrētajā iesniegumā aprakstītajā gadījumā pārkāpums tomēr nav pierādīts, personai trauksmes cēlēja statuss piešķirts netiek,” skaidro DELNAS Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante Krista Asmusa. “Vēlos atgādināt, ka sākotnēji ir jāvērtē apstāklis, vai personas iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, un vai persona šo informāciju uzskata par patiesu. Svarīgi ir atcerēties, ka trauksmes celšanas mehānisms ir paredzēts, lai aizsargātu personas, kuras uzdrīkstas un sper soli, lai risinātu savā darba vidē novērotus pārkāpumus, kas kaitē sabiedrības interesēm. Aizsardzības garantijas šīm personām ir nepieciešamas līdz ar ziņošanas brīdi, jo negatīvo seku risks iestājas tūlītēji.”

Ar vadlīnijām trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai var iepazīties zemāk pievienotajā dokumentā.