InCSR

Ilgtspēja ietver ļoti plašu tēmu loku, tāpēc uzņēmumu darbību ilgtspējas jomā nosaka dažādi regulējumi – ES taksonomijas regula, Nefinanšu ziņošanas direktīva, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva un citi. Lai arī šie tiesību akti papildina viens otru, tie neveido korporatīvajā vidē vienotu izpratni par ESG jeb vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, kas ir būtiski uzņēmuma ilgtspējas un sociālās ietekmes novērtēšanai. Tāpēc Eiropas Komisija ir izstrādājusi Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kas plašāk pazīstama kā Corporate Sustainability Due Diligence Directive jeb CSDDD.

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un nelabvēlīgās ietekmes uz vidi mazināšanu gan uzņēmumos, gan visā to piegādes ķēdē. Kaut tā vēl nav apstiprināta un tiek vērtēta pretrunīgi, skaidrs ir viens – esošajā vai citādā redakcijā Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju stāsies spēkā jau 2025.gadā. Turklāt, ja tieši tās ietekmi Latvijā izjutīs tikai retais uzņēmums (šis regulējums būs saistošs lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina 500+ darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 150 miljoni eiro gadā), netieši – ļoti daudzi. Tādējādi, lai veiksmīgāk sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, ir vērts iepazīties ar jaunās direktīvas prasībām laikus.

“Šī direktīva ir iecerēta kā papildu motivācija uzņēmumiem sakārtot savas un savu meitas sabiedrību piegādes ķēdes, tāpēc tās prasībās nav nekā ārkārtēja. Vispārīgi runājot, uzņēmumu uzdevums būs dokumentēt to, kas jau tiek darīts ilgtspējas jomā, kā arī publiski komunicēt par to ilgtspējas mērķiem un progresu šo mērķu īstenošanā,” skaidro zvērinātu advokātu biroja “COBALT” juriste Kristīne Rāviņa.

Plašāks ieskats jaunā regulējuma prasībās – zemāk pievienotajā prezentācijas, kas izskanēja 2023.gada 8.februārī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotajā seminārā “Ilgtspējīgi iepirkumi: JĀ vai NĒ?”, video ierakstā.