Izstrādāts rīks Latvijas iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par zaļmaldināšanu

2022. gada 07. decembris

Virkne uzņēmumu, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc videi draudzīgas biznesa pieejas, arvien biežāk izmanto savā komunikācijā dažādus “zaļos” saukļus jeb marķējumus: “ilgtspējīgs produkts”, “CO2 neitrāls produkts vai pakalpojums”, “EKO produkts”, “videi draudzīgs produkts” u.c. Tomēr liela daļa Latvijas iedzīvotāju neizprot šo saukļu nozīmi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) izstrādājis pamatzināšanu testu, lai interaktīvā veidā palīdzētu cilvēkiem atpazīt  zaļmaldināšanu.

Zināšanu tests sniedz ikvienam interesentam iespēju pārliecināties, cik kritiski viņi vērtē dažādus “zaļos” saukļus. Vienlaikus šajā platformā ir apkopoti praktiski padomi, kā atpazīt ar zaļmaldināšanu saistītās situācijas ikdienā.

Šī testa izstrādi veicinājuši kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati* par dažādu “zaļo” saukļu uztveri Latvijas sabiedrībā. No tiem izriet, ka viszemākā izpratne ir par šobrīd tik populārā marķējuma “ilgtspējīgs produkts” nozīmi – katrs ceturtais jeb 23% aptaujāto atzīst, ka īsti nezina, ko tas nozīmē. Ne viens vien uzskata, ka šādi saukli tiek apzīmētas preces un pakalpojumi atbilst starptautiskiem kvalitātes standartiem, ko apliecina atzīti sertifikāti, tos iespējams pilnībā vai daļēji pārstrādāt vai arī tie paredzēti ilgstošai lietošanai (tām ir ilgs derīguma termiņš). Tikai 29% norāda, ka šajā gadījumā runa ir par atbildīgi ražotām precēm un pakalpojumiem, kuru izstrādē ir ņemta vērā to ietekme uz cilvēkiem, vidi u.tml.

“Neraugoties uz to, ka ilgtspējīga biznesa principi pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvuši par neatņemamu Latvijas korporatīvās kultūras sastāvdaļu, šobrīd vārda “ilgtspējīgs” vērtība ir būtiski mazinājusies, jo tas tiek izmantots gan vietā, gan nevietā. Mums ir ne vien ilgtspējīgi produkti, bet arī pasākumi un pat atzīmju sistēma skolā. Tomēr galvenā ilgtspējas komponente ir atbildība – gan pret sevi, gan arī citiem. Par to, izmantojot šo vārdu dažādās mārketinga aktivitātēs, uzņēmumi nereti piemirst,” uzsver InCSR vadītāja Dace Helmane, piebilstot, ka viskorektāk apzīmējumu “ilgtspējīgs produkts” būtu izmantot tādu preču un pakalpojumu raksturošanai, kuriem ir veikta pilna dzīves cikla analīze, bet to Latvijā praktizē tikai retais uzņēmums.

Savukārt salīdzinoši vislielākā izpratne ir par marķējumu “CO2 neitrāls produkts vai pakalpojums” un “100% pārstrādājams produkts, tā iepakojums” nozīmi. Pirmajā gadījumā 59% aptaujāto norāda, ka runa ir par produktiem, kuru ražošanai un transportēšanai izmantotas tehnoloģijas, kas nerada CO2 izmešus. Bet otrajā gadījumā – ka runa ir par produktiem, kas pilnībā vai daļēji ir ražoti no bioloģiski noārdāmiem kompostējamiem materiāliem, vai produktiem, ko pilnībā vai daļēji iespējams pārstrādāt. Vienlaikus ir cilvēki, kuru vērtējumā ar šādi tiek apzīmēti veselīgi un dārgi produkti.

Jāpiebilst, ka būtiski augstāka izpratne par dažādu marķējumu patieso nozīmi ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas ir pozitīvi vērtējams faktors, jo tieši viņiem būs ļoti nozīmīga loma tādas pasaules, kurai ir iespējami mazāka negatīvā ietekme uz vidi, attīstībā.

Infografika, kas ilustrē Latvijas iedzīvotāju izpratni par dažādiem "zaļajiem" saukļiem, bet īpaši - apzīmējumu "ilgtspējīgs produkts". Papildus ir norādīts, ka 36% iedzīvotāju vērtējumā marķējums "EKO" tiek izmantots veselīgiem produktiem, bet 38% ir pārliecināti, ka apzīmējums "videi draudzīgs" tiek izmantots produktiem, kas pilnībā vai daļēji ir ražoti no bioloģiski noārdāmiem, kompostējamiem materiāliem.

Kopumā tikai 0,8% aptaujāto uzskata, ka dažādi “zaļie” saukļi (bez iepriekš jau minētajiem arī tādi apzīmējumi kā “bioloģiski pārstrādājams produkts”, “produkts bez ĢMO”, “videi draudzīgs produkts”, “pārbaudīts un drošs produkts” u.c.) nenozīmē neko – tie ir tikai un vienīgi populisms. Šim apgalvojumam sliecas piekrist arī vides eksperti.

“Pieredze rāda, ka “zaļo” saukļu lietojums ne vienmēr ir pamatots, jo reti kurš uzņēmums var apliecināt savu preču un pakalpojumu atbilstību tam vai citam apzīmējumam ar reāliem datiem un faktiem. Pat sertifikāti, kas ļauj izmantot atzītus EKO marķējumus, negarantē to, ka uzņēmums patiesi domā par savu ietekmi uz vidi. Diemžēl ir gadījumi, kad prasības sertifikācijai nav pietiekami stingras. Tāpat ir uzņēmumi, kuri fokusējas uz minimālo prasību izpildi, nevis konkrēto produktu kaitējuma videi samazināšanu. Tādējādi bieži šo saukļu un apzīmējumu izmantošana ir uzskatāma par zaļmaldināšanu. Lai arī nevar noliegt, ka kāds to dara neapzināti, lielākais vairums uzņēmumu labi apzinās, kur sākas un beidzas atbildīgas un godīgas komunikācijas robežas,” norāda “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” konsultante Jūlija Doktorova.

Līdzīgās domās ir D.Helmane. Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāseko atsevišķu Eiropas valstu piemēram un jārisina šī problēma lokālā līmenī. Piemēram, izstrādājot vadlīnijas zaļmaldināšanas novēršanai, kurās būtu skaidri definēts, kādus apzīmējumus un kādās situācijās uzņēmumi drīkst izmantot attiecībā uz saviem produktiem, pakalpojumiem vai darbībām.

“Jāsaka gan, ka normatīvie akti ir tikai pirmais solis ceļā uz zaļmaldināšanas prakses izskaušanu. Nākamais un noteikti būtiskākais solis ir sabiedrības, īpaši uzņēmēju, izglītošana, jo bieži maldināšana ir neapzināta, kas ir izpratnes trūkuma rezultāts,” ir pārliecināta D.Helmane. Tieši tāpēc InCSR izstrādātajā Ilgtspējas kodeksā, kura mērķis ir veicināt Latvijā atbildīgu, godprātīgu, pārdomātu pamatotu uzņēmējdarbības praksi, ir ietvertas vadlīnijas arī zaļmaldināšanas izskaušanai.

.

* Aptauja īstenota 2022.gada jūnijā, aptaujājot tiešsaistē 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.