Profesionālo izdegšanu veicina stress un pārliecības trūkums

Kur ikdienā smelties spēku, drosmi un iedvesmu? Kā vadīt stresu un kā ar sevi strādāt, lai neizdegtu? Klīniskās psiholoģes un kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites Marijas Ābeltiņas viedoklis.

Klīniskās psiholoģes un kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites Marijas Ābeltiņas foto ar komentāru: "Profesionālā izdegšana bieži vien ir stāsts par savu fizisko un emocionālo vajadzību ignorēšanu. Ilgtermiņā tas var izmaksāt ļoti dārgi!"

Profesionālā izdegšana nav tikai paša darbinieka atbildība. Tas ir stāsts par mijiedarbību starp vidi un cilvēku. Piemēram, “toksiskā” vidē var izdegt pat spēcīgākie, progresīvākie darbinieki. Šādu vidi visbiežāk raksturo nepiemērota darba slodze.

Dažkārt cilvēki uzņemas divu, trīs un pat vairāk darbinieku slodzes. Īpaši krīzes situācijās. Viņi nereti turpina darīt iesākto arī tad, kad krīze ir galā. Jo kaut kā taču galā ar visiem pienākumiem tika. Tomēr cilvēka iekšējie resursi nav neizsmeļami. Agrāk vai vēlāk šie darbinieki izdeg.

“Toksisku” darba vidi raksturo arī neveselīga konkurence, emocionālā vardarbība, nemitīga kontrole un citi faktori. Piemēram, kontroles jautājums īpaši aktuāls varētu būt attālināta darba apstākļos, jo nav skaidrs, kā pārliecināties, ka darbinieki darba laikā tiešām strādā, nevis skatās televizoru u.tml. Tomēr šī neuzticēšanās darbiniekiem rada milzīgu stresu un veicina viņu izdegšanu. Tāpēc, domājot par kārtējām atskaitēm, ir svarīgi atcerēties, ka tieši pozitīva darba gaisotne ir tā, kas mazina stresu un veicina darbinieku produktivitāti!

Protams, dažkārt cilvēki piedzīvo profesionālo izdegšanu arī tad, ja darba vide ir draudzīga un viņi ir informēti, kā kvalitatīvi parūpēties par sevi – savu veselību, labbūtību. Šādos gadījumos tas notiek galvenokārt tāpēc, ka cilvēkam trūkst pārliecība par sevi.

Piemēram, agrāk darbs bija lielā godā. Tika uzskatīts, ka atpūšas tikai sliņķi, tāpēc ir jāstrādā teju līdz spēku izsīkumam. Ja cilvēks ir redzējis šādu dzīves scenāriju savā ģimenē, viņš to uztver par normu. Viņš ziedojas darbam, ignorējot savas fiziskās un emocionālās vajadzības. Pat atvaļinājumu viņš nespēj izbaudīt, jo jūtas vainīgs par to, ka nestrādā.

Kā ar to cīnīties? Visa pamatā ir nopietns darbs ar sevi. Cilvēkam ir jāveic sava iekšējā “inventarizācija” un jāsaprot, kuras dzīves vērtības bija efektīvas agrāk, taču nav efektīvas mūsdienās. Jo ir svarīgi apzināties, ka savu fizisko un emocionālo vajadzību ignorēšana var dārgi maksāt ilgtermiņā!

_____

Plašāk ar M.Ābeltiņas viedokli šajā jautājumā var iepazīties konferences “Emocionālā veselība darbā un mājās”, kas norisinājās 2020.gada 12.decembrī, video ierakstā.

Publicēšanas datums

11.12.2020

Tēma

Labsajūta

Saistītais pasākums

KONFERENCE LABSAJŪTAI: Emocionālā veselība darbā un mājās

Tapis sadarbībā ar