Produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzes principi

Produktu un pakalpojumu dzīves cikls ir neatņemama aprites ekonomikas sastāvdaļa – tam ir nozīmīga loma ne vien pasaules, bet arī uzņēmumu ilgtspējas veicināšanā. Tāpēc korporatīvajā vidē interese par šo novērtējumu strauji palielinās. Tomēr pieredze liecina, ka dažādu organizāciju un sabiedrības izpratne par produktu un pakalpojumu dzīves ciklu, tā mērķiem nav viennozīmīga.

Pieaugot dabas resursu patēriņam, pasaules lietu kārtība mainās – dzīvnieku populācija samazinās, jūras un ezeri izžūst, Arktikas ledus kūst, smogs virs Āzijas palielinās, provocējot viesuļvētras un citas dabas kataklizmas, u.tml. Šīs izmaiņas būtiski ietekmē gan katru no mums atsevišķi, gan arī visus kopā. Un, lai arī klimata pārmaiņas nav tikai uzņēmumu atbildība, tieši no tiem sabiedrība sagaida aizvien lielāku atbildību pret vidi.

Vairāk nekā “ķeksītis” atskaitēs

Jāteic gan, ka atbildību pret vidi var demonstrēt ļoti dažādi, tostarp – ar “skaļiem” korporatīvās atbildības stratēģijās ierakstītiem postulātiem, ar videi draudzīgu produktu izstrādi, ar dažādām mārketinga kampaņām un pat izglītojot patērētājus par viņu paradumu ietekmi uz vidi. Jo vide, ar to saistītie jautājumi nav tikai uzņēmumu atbildība. Tomēr daudz efektīvāka ir “zaļāku” organizācijas pārvaldības principu ieviešana. Īpaši, ja tā iet roku rokā ar produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzi, kuras potenciāls vides ekspertu vērtējumā līdz galam nav novērtēts.

Ir virkne organizāciju, kuras šo izvērtējumu veic tikai tāpēc, ka to dara konkurenti, ar to saistītie jautājumi ir iekļauti Ilgtspējas indeksa dalībuzņēmumu novērtējuma anketā vai tas ir veids, kā piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, u.tml. Taču eksperti norāda, ka, ja produktu un pakalpojumu dzīves cikls tiek veikts ar šādu motivāciju, tas ir bezjēdzīgs. Jo tas nedrīkst būt kārtējais “ķeksītis” organizācijas atskaitēs!

Produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīze ir praktisks vadības lēmumu pieņemšanas rīks, kuram ir ļoti liela nozīme ilgtspējīgas biznesa izaugsmes veicināšanā. Tiesa, pie nosacījuma, ka pēc šī izvērtējuma seko konkrēta rīcība. Piemēram, uzlabojumi.

Dažādas iespējas – dažādas metodikas

Tieši šie potenciāli veicamie uzlabojumi ir viena no lietām, kad uzņēmējus visā šajā pasākumā biedē (uztrauc) visvairāk. Pirmkārt, tas var nozīmēt, ka “zaļais” uzņēmums nav nemaz tik “zaļš”, kā līdz šim ir uzskatīts. Otrkārt, jebkādi uzlabojumi ir saistīti ar lielākām vai mazākām izmaksām.

Tāpat pastāv uzskats, ka arī pati produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīze nav lēts prieks. Taču vides eksperti vērš uzmanību uz to, ka pastāv trīs metodikas šādas analīzes veikšanai.

Dārgākā, bet, viennozīmīgi, efektīvākā ir standartizēts, neatkarīgs izvērtējums, kura noslēgumā organizācija iegūs oficiālu apliecinājumu par tās produktu un pakalpojumu dzīves cikla atbilstību noteiktiem standartiem, piemēram, LVS NE ISO 14044:2006.

Tomēr var veikt arī daudz vienkāršāku izvērtējumu, kas neprasa lielus laika, finanšu un cilvēku resursu ieguldījumus. Piemēram, izmantojot kādu no tā dēvētā eko dizaina bezmaksas rīkiem.

Tāpat organizācijām vienmēr ir iespēja veikt to produktu un pakalpojumu dzīves cikla pašnovērtējumu. Tas, iespējams, nebūs īpaši objektīvs. Tomēr šādu izvērtējumu var uzskatīt par pirmo soli ceļā uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu organizācijas attīstību.

Ētika vs. mārketings

Starp citu – līdzšinējā pieredze liecina, ka šo izvērtējumu rezultātus organizācijas nereti izmanto mārketinga komunikācijā sava zīmola un reputācijas stiprināšanā, preču un pakalpojumu noieta veicināšanā. Eksperti šo praksi gan vērtē visnotaļ skeptiski. Viņu vērtējumā mārketinga komunikācijā var izmantot tikai neatkarīgā produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzes datus. Vienkāršoto novērtējumu datus šim nolūkam izmantot nav ētiski.

Plašāk par šiem un daudziem citiem ar produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzi saistītajiem jautājumiem, tostarp par sabiedrībā valdošajiem stereotipiem un organizāciju labo praksi, – pievienotajā vebināra “Produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzes principi” ierakstā.

_____

Nepacietīgākajiem lasītājiem ir iespēja iepazīties ar InCSR un “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vides ekspertu – Olgas Meļņičenko un Jūlijas Doktorovas – prezentāciju zemāk pievienotajā dokumentā. Taču aicinām rast iespēju noskatīties video, jo vebināra ietvaros tika apskatīts plašāks jautājumu klāsts. Turklāt tajā ir iespēja uzzināt Latvijas Jūras administrācijas pieredzi par produktu un pakalpojumu dzīves cikla analīzes veikšanu – sākot ar motivāciju to darīt un beidzot ar galvenajām atziņām, ko organizācija guvusi šī procesa laikā.

.

Publicēšanas datums

05.02.2021

Tēma

Vide