PRAKTISKI PADOMI PATĒRĒTĀJIEM: kā neuzķerties uz zaļmaldinātāju “āķa”
Zaļmaldināšanas prakse kļūst aizvien izplatītāka visā pasaulē, tostarp Latvijā. To lielā mērā veicina cilvēku aizraušanās ar pasaules glābšanas ideju. Proti, virkne organizāciju, reaģējot uz sabiedrības spiedienu uzņemties rūpes par vidi, apzināti vai neapzināti cenšas izlikties “zaļākas”, nekā ir patiesībā. Tādējādi aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kā neuzķerties uz šī zaļmaldinātāju “āķa”?
“Zaļākā” iespējamā izvēle – atteikšanās
Daudzi uzņēmumi ar mērķi veicināt “zero waste”, videi draudzīgāku dzīvesveidu piedāvā EKO, BIO produktus pārstrādājamos iepakojumos, kas iegūti no bioloģiskās lauksaimniecībās ražotajiem augļiem un dārzeņiem vai patērē mazāk elektrības. Tomēr šāda dzīvesveida pamatā ir četri principi, kuru hierarhijas augšgalā ir atteikšanās no precēm un pakalpojumiem, nevis “zaļāk” ražotu vai iesaiņotu produktu iegāde. Tam seko patēriņa samazināšana, atkārtota produktu izmantošana un to šķirošana pārstrādei. Tāpēc, pirms ko iegādāties, aizdomājies, vai, neraugoties uz “zaļajiem” reklāmas saukļiem vai lielajām atlaidēm, tev šī lieta tiešām ir nepieciešama. Pērkot pēc būtības nevajadzīgu produktu pārstrādājamā iepakojumā, tu joprojām radi negatīvu ietekmi uz vidi, no kuras bija iespējams izvairīties.
Ne viss ir zelts, kas spīd
Neuzķeries uz “zaļajiem” saukļiem un marķējumiem uz preču iepakojuma! Kritiski izvērtē ražotāja sniegto informāciju, jo daudzi produkti tiek reklamēti kā BIO, EKO, bez ĢMO vai 100% pārstrādājami nepamatoti. Apbruņojies ar zināšanām par uzticamiem, preču un pakalpojumu atbilstību vides standartiem apliecinošiem sertifikātiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā, lai tos iegūtu. Piemēram, par Eiropas Savienības ekomarķējumu jeb tā dēvēto EKO “puķīti”: https://eu-ecolabel.de/en/. Tā pamatā ir ideja, ka produkta ietekmei uz vidi jābūt daudz mazākai par konkurējošo produktu ietekmi, bet tā efektivitātei – tādai pašai vai augstākai: https://ej.uz/ekomarkejums
Nespried par “vīru” pēc cepures
Jebkura produkta noformējums, pirmkārt un galvenokārt, ir mārketinga instruments, kura mērķis ir veicināt tā noietu tirgū. Tāpēc ņem vērā, ka zaļa krāsa un ar vidi saistīti objekti (piemēram, mežs, koku lapas, ūdens) produkta noformējumā apriori nenozīmē, ka tas ir “zaļš”. Arī tā dēvētais “zaļais” iepakojums, kas ražots no kartona, nebalināta papīra u.tml., ne vienmēr nozīmē, ka konkrētā produkta ietekme uz vidi ir mazāk kaitīga nekā konkurentiem. Preces un pakalpojumi par videi draudzīgiem ir uzskatāmi vien tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Piemēram, atbilstošs sertifikāts.
“Zaļums” ir jāvērtē kritiski
Reklamējot dažādus produktus, aizvien biežāk tiek akcentēts to “zaļums”. Tas nereti tiek darīts, izmantojot vispārīgus apzīmējumus, no kuriem nekļūst skaidrs, uz ko tieši šis apzīmējums attiecas – uz pašu produktu, tā iepakojumu vai ražošanas, piegādes procesu. Ja nav paskaidrojošas informācijas, šie apzīmējumi var tikt uzskatīti par maldinošiem. Savukārt, ja šāda informācija ir, tā jāvērtē ar zināmu kritikas devu. Piemēram, ja ir norādīts, ka iepakojums izgatavots no pārstrādājamiem materiāliem, var gadīties, ka pārstrādei kvalificējas tikai atsevišķas tā daļas. Tāpat iepakojums var būt teorētiski pārstrādājams, bet faktiski specifiskās tehnoloģijas dēļ Latvijā netiek pārstrādāts.
Produktu dzīves ciklam ir nozīme
Virkne tirgotāju piedāvā saviem pircējiem papīra un auduma maisiņus, uzsverot, ka tie ir ilgtspējīgāki, videi draudzīgāki nekā plastmasas maisiņi. Šādi apgalvojumi var tikt uzskatīti par maldinošiem, jo realitātē maisiņu ilgtspēja ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, cik garš ir to dzīves cikls jeb cik bieži tie tiek izmantoti. Tieši produktu dzīves cikls ir lieta, par ko ir vērts aizdomāties, lai veiksmīgāk izvairītos no zaļmaldinātāju “tīkliem”. Piemēram, vai tu zini, kur un kā tie ir ražota tava iecienītākā kafija, kā un cik tālu tā tiek transportēta, vai to un tā iepakojumu var utilizēt u.tml.?
.
Ar patērētāju maldināšanu saistītos jautājumus Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts aktualizēja Atbildīga biznesa nedēļas 2022 ietvaros, kurā īpaša vērība tika pievērsta zaļmaldināšanai – tās radītajiem riskiem un mazināšanas iespējām.
Izpratni par ilgtspēju veicina: “Clean R”, “Latvenergo” un “Swedbank”.
Publicēšanas datums
18.06.2022
Tēma
Vide