PRAKTISKI PADOMI PATĒRĒTĀJIEM: kā neuzķerties uz zaļmaldinātāju “āķa”

Zaļmaldināšanas prakse kļūst aizvien izplatītāka visā pasaulē, tostarp Latvijā. To lielā mērā veicina cilvēku aizraušanās ar pasaules glābšanas ideju. Proti, virkne organizāciju, reaģējot uz sabiedrības spiedienu uzņemties rūpes par vidi, apzināti vai neapzināti cenšas izlikties “zaļākas”, nekā ir patiesībā. Tādējādi aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kā neuzķerties uz šī zaļmaldinātāju “āķa”?

Koka rotaļlietas - daudzi Buratīno jeb Pinokio ar gariem deguniem. Viņu apģērbs un cepures ir koši sarkanā krāsā.

“Zaļākā” iespējamā izvēle – atteikšanās

Daudzi uzņēmumi ar mērķi veicināt “zero waste”, videi draudzīgāku dzīvesveidu piedāvā EKO, BIO produktus pārstrādājamos iepakojumos, kas iegūti no bioloģiskās lauksaimniecībās ražotajiem augļiem un dārzeņiem vai patērē mazāk elektrības. Tomēr šāda dzīvesveida pamatā ir četri principi, kuru hierarhijas augšgalā ir atteikšanās no precēm un pakalpojumiem, nevis “zaļāk” ražotu vai iesaiņotu produktu iegāde. Tam seko patēriņa samazināšana, atkārtota produktu izmantošana un to šķirošana pārstrādei. Tāpēc, pirms ko iegādāties, aizdomājies, vai, neraugoties uz “zaļajiem” reklāmas saukļiem vai lielajām atlaidēm, tev šī lieta tiešām ir nepieciešama. Pērkot pēc būtības nevajadzīgu produktu pārstrādājamā iepakojumā, tu joprojām radi negatīvu ietekmi uz vidi, no kuras bija iespējams izvairīties.

Ne viss ir zelts, kas spīd

Neuzķeries uz “zaļajiem” saukļiem un marķējumiem uz preču iepakojuma! Kritiski izvērtē ražotāja sniegto informāciju, jo daudzi produkti tiek reklamēti kā BIO, EKO, bez ĢMO vai 100% pārstrādājami nepamatoti. Apbruņojies ar zināšanām par uzticamiem, preču un pakalpojumu atbilstību vides standartiem apliecinošiem sertifikātiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā, lai tos iegūtu. Piemēram, par Eiropas Savienības ekomarķējumu jeb tā dēvēto EKO “puķīti”: https://eu-ecolabel.de/en/. Tā pamatā ir ideja, ka produkta ietekmei uz vidi jābūt daudz mazākai par konkurējošo produktu ietekmi, bet tā efektivitātei – tādai pašai vai augstākai: https://ej.uz/ekomarkejums

Nespried par “vīru” pēc cepures

Jebkura produkta noformējums, pirmkārt un galvenokārt, ir mārketinga instruments, kura mērķis ir veicināt tā noietu tirgū. Tāpēc ņem vērā, ka zaļa krāsa un ar vidi saistīti objekti (piemēram, mežs, koku lapas, ūdens) produkta noformējumā apriori nenozīmē, ka tas ir “zaļš”. Arī tā dēvētais “zaļais” iepakojums, kas ražots no kartona, nebalināta papīra u.tml., ne vienmēr nozīmē, ka konkrētā produkta ietekme uz vidi ir mazāk kaitīga nekā konkurentiem. Preces un pakalpojumi par videi draudzīgiem ir uzskatāmi vien tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Piemēram, atbilstošs sertifikāts.

“Zaļums” ir jāvērtē kritiski

Reklamējot dažādus produktus, aizvien biežāk tiek akcentēts to “zaļums”. Tas nereti tiek darīts, izmantojot vispārīgus apzīmējumus, no kuriem nekļūst skaidrs, uz ko tieši šis apzīmējums attiecas – uz pašu produktu, tā iepakojumu vai ražošanas, piegādes procesu. Ja nav paskaidrojošas informācijas, šie apzīmējumi var tikt uzskatīti par maldinošiem. Savukārt, ja šāda informācija ir, tā jāvērtē ar zināmu kritikas devu. Piemēram, ja ir norādīts, ka iepakojums izgatavots no pārstrādājamiem materiāliem, var gadīties, ka pārstrādei kvalificējas tikai atsevišķas tā daļas. Tāpat iepakojums var būt teorētiski pārstrādājams, bet faktiski specifiskās tehnoloģijas dēļ Latvijā netiek pārstrādāts.

Produktu dzīves ciklam ir nozīme

Virkne tirgotāju piedāvā saviem pircējiem papīra un auduma maisiņus, uzsverot, ka tie ir ilgtspējīgāki, videi draudzīgāki nekā plastmasas maisiņi. Šādi apgalvojumi var tikt uzskatīti par maldinošiem, jo realitātē maisiņu ilgtspēja ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, cik garš ir to dzīves cikls jeb cik bieži tie tiek izmantoti. Tieši produktu dzīves cikls ir lieta, par ko ir vērts aizdomāties, lai veiksmīgāk izvairītos no zaļmaldinātāju “tīkliem”. Piemēram, vai tu zini, kur un kā tie ir ražota tava iecienītākā kafija, kā un cik tālu tā tiek transportēta, vai to un tā iepakojumu var utilizēt u.tml.?

.

PRAKTISKI PADOMI ORGANIZĀCIJĀM: kā izvairīties no reputācijas riskiem

Fokuss – reālas pārmaiņas, nevis publiskais tēls

Daudzi uzņēmumi un iestādes, publiskojot savus vides datus, vairāk koncentrējas uz “zaļajam vēstījumam” labvēlīgu informāciju, kas rada pozitīvu iespaidu, nevis visaptverošiem datiem par to faktisko sniegumu un mērķiem. Šāda stratēģija veicina ne vien zaļmaldināšanas, bet arī reputācijas riskus. Piemēram, atklājot patiesību, patērētājiem zūd uzticība konkrētajam zīmolam un viņi ir gatavi par to “maksāt”, boikotējot šī zīmola preces un pakalpojumus.

Lielāku uzticības kredītu nodrošina izmērāmi mērķi

“Samazināt ekoloģisko pēdu”, “mazināt ietekmi uz vidi” – šādi vispārīgi apgalvojumi tiek vērtēti ļoti neviennozīmīgi ne vien vides ekspertu, bet arī sabiedrības acīs, jo neliecina par reālām darbībām konkrēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc, komunicējot uzņēmuma vai iestādes sniegumu vides jomā, ieteicams izmantot tikai datos balstītus apgalvojumus un neslēpt faktu, ka uzņēmums vai iestāde ceļā uz mērķi nav sasniegusi izcilību, izskaidrojot iemeslus. Jo atklātība veicina uzticību, kā arī organizācijas ilgtspēju un konkurētspēju.

Ar normatīvo tiesību aktu izpildi nepietiek

Nereti organizācijas cenšas izcelt publiskajā vidē kā savus “labos darbus” aktivitātes, ko tām ir jānodrošina tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Lai arī šo aktivitāšu mērķis ir veicināt organizācijas atbildību pret vidi, vietējo kopienu utt., šāda “reklāma” ir maldinoša. Publiskajā komunikācijā ir skaidri jānodala, kuras vides aizsardzības iniciatīvas ir obligātas un kuras – paša uzņēmuma vai iestādes iniciētas.  

Atbildībai piegādes ķēdē ir nozīme

Uzņēmumu un iestāžu atbildība nebeidzas pie tās biroja durvīm. Būtiska loma ir ne vien attieksmei pret ietekmes pusēm, t.sk. klientiem, bet arī viņu izglītošanai ar mērķi veicināt ilgtspējīgu, videi draudzīgu paradumu attīstību. Piemēram, organizāciju līmenī tas nozīmē atbildīgu sadarbības partneru izvēli, definējot iepirkumu, risku, klientu apkalpošanas u.c. principus. Tas motivē citas organizācijas ne vien ievērot, bet arī ieviest šādus principus savā praksē.

Ceļā uz klimatneitralitāti nedrīkst būt pretrunu

Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti. Daudzi uzņēmumi ir pat apņēmušies sasniegt savu klimatneitralitāti ātrāk. Tiesa, tikai retais ceļā uz 0% emisiju līmeni veic visu preču un pakalpojumu dzīves cikla analīzi. Bez tās izpildīt klimatneitralitātes pamatnosacījumu – vispirms maksimāli samazināt emisijas un tikai pēc tam kompensēt tās emisijas, ko pašlaik samazināt nav iespējams, – nav reāli. Līdz ar to, ja uzņēmums runā par emisiju kompensēšanu, piemēram, organizējot koku stādīšanas akcijas, bet turpina izmantot savā autoparkā ar fosilo degvielu darbināmus transportlīdzekļus, tā biznesu nevar uzskatīt par patiesi atbildīgu un ilgtspēju.

Publicēšanas datums

18.06.2022

Tēma

Vide

Tapis sadarbībā ar