PRAKTISKI PADOMI ORGANIZĀCIJĀM: kā īstenot atbildīgu praksi vides jomā

Zaļmaldināšanas prakse kļūst aizvien izplatītāka visā pasaulē, tostarp Latvijā, jo virkne organizāciju, reaģējot uz sabiedrības spiedienu uzņemties rūpes par vidi, apzināti vai neapzināti cenšas izlikties “zaļākas”, nekā ir patiesībā. Tā kā dzīvojam digitālo tehnoloģiju laikmetā, kad teju jebkādu informāciju iespējams pārbaudīt, bet reputācija var izmaksāt ļoti dārgi, ir ļoti būtiski īstenot atbildīgu praksi vides jomā. Kā to izdarīt vislabāk?

Dabas skats. Fonā pelēcīgi melna debess un zaļi koki, priekšplānā - zirnekļa tīkls.

Fokuss – reālas pārmaiņas, nevis publiskais tēls

Daudzi uzņēmumi un iestādes, publiskojot savus vides datus, vairāk koncentrējas uz “zaļajam vēstījumam” labvēlīgu informāciju, kas rada pozitīvu iespaidu, nevis visaptverošiem datiem par to faktisko sniegumu un mērķiem. Šāda stratēģija veicina ne vien zaļmaldināšanas, bet arī reputācijas riskus. Piemēram, atklājot patiesību, patērētājiem zūd uzticība konkrētajam zīmolam un viņi ir gatavi par to “maksāt”, boikotējot šī zīmola preces un pakalpojumus.

Lielāku uzticības kredītu nodrošina izmērāmi mērķi

“Samazināt ekoloģisko pēdu”, “mazināt ietekmi uz vidi” – šādi vispārīgi apgalvojumi tiek vērtēti ļoti neviennozīmīgi ne vien vides ekspertu, bet arī sabiedrības acīs, jo neliecina par reālām darbībām konkrēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc, komunicējot uzņēmuma vai iestādes sniegumu vides jomā, ieteicams izmantot tikai datos balstītus apgalvojumus un neslēpt faktu, ka uzņēmums vai iestāde ceļā uz mērķi nav sasniegusi izcilību, izskaidrojot iemeslus. Jo atklātība veicina uzticību, kā arī organizācijas ilgtspēju un konkurētspēju.

Ar normatīvo tiesību aktu izpildi nepietiek

Nereti organizācijas cenšas izcelt publiskajā vidē kā savus “labos darbus” aktivitātes, ko tām ir jānodrošina tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Lai arī šo aktivitāšu mērķis ir veicināt organizācijas atbildību pret vidi, vietējo kopienu utt., šāda “reklāma” ir maldinoša. Publiskajā komunikācijā ir skaidri jānodala, kuras vides aizsardzības iniciatīvas ir obligātas un kuras – paša uzņēmuma vai iestādes iniciētas.  

Atbildībai piegādes ķēdē ir nozīme

Uzņēmumu un iestāžu atbildība nebeidzas pie tās biroja durvīm. Būtiska loma ir ne vien attieksmei pret ietekmes pusēm, t.sk. klientiem, bet arī viņu izglītošanai ar mērķi veicināt ilgtspējīgu, videi draudzīgu paradumu attīstību. Piemēram, organizāciju līmenī tas nozīmē atbildīgu sadarbības partneru izvēli, definējot iepirkumu, risku, klientu apkalpošanas u.c. principus. Tas motivē citas organizācijas ne vien ievērot, bet arī ieviest šādus principus savā praksē.

Ceļā uz klimatneitralitāti nedrīkst būt pretrunu

Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti. Daudzi uzņēmumi ir pat apņēmušies sasniegt savu klimatneitralitāti ātrāk. Tiesa, tikai retais ceļā uz 0% emisiju līmeni veic visu preču un pakalpojumu dzīves cikla analīzi. Bez tās izpildīt klimatneitralitātes pamatnosacījumu – vispirms maksimāli samazināt emisijas un tikai pēc tam kompensēt tās emisijas, ko pašlaik samazināt nav iespējams, – nav reāli. Līdz ar to, ja uzņēmums runā par emisiju kompensēšanu, piemēram, organizējot koku stādīšanas akcijas, bet turpina izmantot savā autoparkā ar fosilo degvielu darbināmus transportlīdzekļus, tā biznesu nevar uzskatīt par patiesi atbildīgu un ilgtspēju.

Publicēšanas datums

18.06.2022

Tēma

Vide Stratēģiskā plānošana

Tapis sadarbībā ar