InCSR

Viena no vērienīgākajām vides akcijām pasaulē ir Zemes stunda, kas šogad norisināsies 25.martā plkst. 20.30. Tā iemanto aizvien lielāku popularitāti arī Latvijā – ar katru gadu šajā akcijā iesaistās aizvien vairāk organizāciju. Vairums uzņēmumu un iestāžu to dara ar skaidru misijas apziņu – mazināt to negatīvo ietekmi uz vidi. Taču ir organizācijas, kas to dara tikai un vienīgi mārketinga nolūkos, tā veicinot zaļmaldināšanas praksi.

Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka tā dēvētā “zaļā” biznesa pieeja ir ne vien moderna, bet arī izdevīga, jo mēs dzīvojam “apzinīgo patērētāju” laikmetā – cilvēki ir gatavi maksāt vairāk ne vien par veselīgākiem un drošākiem, bet arī videi draudzīgākiem produktiem un pakalpojumiem.

“Ir jāatceras, ka jebkuras organizācijas atbildība pret vidi izpaužas kā mērķtiecīga un jēgpilna rīcība. Gaismas un elektroierīču izslēgšanu vienu reizi gadā uz vienu stundu par tādu nevar uzskatīt. Lai ļautu Zemei “atpūsties”, par elektroenerģijas patēriņa samazināšanu ir jādomā nemitīgi – ik minūti, dienu, mēnesi un gadu. Šajā gadījumā ir runa par stratēģisku pieeju energoresursu taupīšanai. Arguments, ka tas ir dārgi un sarežģīti, neiztur kritiku. Organizācijas, kuras to izmanto, gluži vienkārši meklē attaisnojumus, lai kaut ko nedarītu,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Tam, ka elektroenerģijas taupīšanas pasākumi nav kosmosa zinātne, uzskatāmi parāda Ilgtspējas indeksa dalībnieku pieredze. Starp populārākajiem pasākumiem, ko īsteno šī novērtējuma dalībnieki, jāmin divi.

Pirmkārt, apgaismojuma sistēmu modernizēšana, kas neaprobežojas tikai ar parasto spuldžu nomaiņu uz LED spuldzēm birojos, ražotnēs, kā arī reklāmas izkārtnēs, kā arī elektroinstalācijas sistēmu pārbūvi. Ļoti izplatīta ir arī foto un kustību sensoru izmantošana āra apgaismojumu sistēmās, gaiteņos, noliktavās un citās koplietošanas telpās, kurās cilvēki neuzturas ilgstoši. Tāpat aizvien biežāk apgaismojuma sistēmās tiek integrētas viedās tehnoloģijas, kas ļauj automatizēt apgaismojuma pārvaldības procesus, tostarp grupēt gaismas ķermeņus, nodrošinot iespēju ieslēgt un izslēgt gaismu vairākās telpās vai telpas zonās vienlaikus.

Otrkārt, darbinieku izglītošana par elektroenerģijas taupīšanas mērķiem un iespējām, tā veicinot jaunu un vērtīgu paradumu veidošanos. Šim nolūkam tiek gan organizētas gan īpašas mācības, gan arī iedvesmas lekcijas u.tml. Taču populāri ir arī izglītojoši raksti iekštīklā un iekšējās avīzēs, kā arī tematiskas uzlīmes uz darba virsmām, kā arī pie durvīm, elektrības slēdžiem u.tml., kuru mērķis ir atgādināt par elementārām lietām:

• izslēgt gaismu, izejot no telpas, kurā nepaliek neviens cilvēks;
• izslēgt pēc darba visas elektroiekārtas un atslēgt no elektrotīkla datorus, printerus, kafijas automātus un citas ierīces, kas rada pasīvo elektroenerģijas patēriņu;
• izmantot elektroiekārtas atbilstoši to lietošanas instrukcijai;
• izmantot lifta vietā kāpnes, tā ne vien demonstrējot rūpes par dabu, bet arī par savu fizisko veselību;
• izvairīties no ražošanas iekārtu darbināšanu tukšgaitā u.tml.

Taču ir organizācijas, kuras, domājot par elektroenerģijas taupīšanas pasākumiem, ir spērušas soli tālāk, ieviešot drosmīgākus risinājumus kopējā elektroenerģijas patēriņa mazināšanai, kas neaprobežojas tikai apgaismojuma sistēmu pārvaldību. Kas ir būtiski – vairumā gadījumu šie “eksperimenti” atmaksājas ar uzviju. Proti, izmantotie risinājumi ļauj ne vien būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu, bet arī uzlabot biznesa efektivitāti un rentabilitāti.

Piemēram, ir organizācijas, kas izmanto atjaunīgos enerģijas avotus (saules paneļi, vēja turbīnas u.c.) gan rūpniecisko procesu nodrošināšanai, gan arī citām vajadzībām, tostarp korporatīvajā autoparkā esošo elektroauto uzlādei. Ir organizācijas, kuras ierīko energoefektīvas ventilācijas un CO2 dzesēšanas sistēmas, kā arī energoefektīvus elektroradiatorus, samazinot to jaudu brīvdienās un svētku dienās, kā arī ikdienā pasīvi izmantojamajās telpās.

Tāpat ir organizācijas, kuras elektroenerģijas taupīšanai pievērš lielu vērību, īstenojot tā dēvētos “zaļos” iepirkumus, kas ir būtiska ilgtspējīgu iepirkumu sastāvdaļa. Piemēram, nosaka piegādātājiem par pienākumu izmantot energoefektīvus risinājumus ēku būvniecības, rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbos, dod priekšroku ražošanas iekārtām un elektroierīcēm ar augstākajiem iespējamajiem energoefektivitātes rādītājiem u.tml.

Šaubu nav – šie piemēri uzskatāmi parāda, ka tad, ja ir vēlēšanās, iespējams ir viss. Tomēr, rezumējot iepriekš minēto, D.Helmane vērš uzmanību uz kādu būtisku niansi. Proti, pirms sākt īstenot jelkādus elektroenerģijas taupības pasākumus, ir būtiski veikt energoefektivitātes auditu, lai izvērtētu aktuālo situāciju un identificētu elektroenerģijas ietaupījuma iespējas. Nākamais solis ir definēt skaidrus, izmērāmus mērķus, informēt darbiniekus par organizācijas “zaļajiem” mērķiem un viņu lomu to sasniegšanā, kā arī izstrādāt aktuālās situācijas monitoringa plānu. Tikai tad var domāt par inovācijām, kā arī jaunu, uz elektroenerģijas taupīšanu vērstu ikdienas paradumu veidošanu komandā.