Piekļūstams sociālo tīklu saturs veicina konkurētspēju un izaugsmi

Mūsdienās viens no galvenajiem organizāciju un zīmolu komunikācijas kanāliem ir sociālie tīkli. Tā ir vide, kurā vēlamo informāciju mērķa auditorijai var nodot ātrāk un efektīvāk. Vide, kas palīdz stiprināt uzņēmumu, to vadītāju ekspertīzi un reputāciju. Un vide, kas ļauj būtiski veicināt biznesa mērķu sasniegšanu. Īpaši, ja tehnoloģiskās iespējas tiek izmantotas pareizi. Tāpēc iniciatīvas Piekļūstamība.lv eksperti apkopojuši praktiskus padomus, kā ar minimāliem līdzekļiem maksimāli uzlabot komunikāciju Facebook, Instagram, Twitter un citās sociālo tīklu platformās.

Daudz zemē saspraustas bultas ar krāsainiem galiem uz debesu fona.

Sociālo tīklu lietošana ir viena no populārākajām mūsdienu sabiedrības aktivitātēm tiešsaistē, jo nodrošina gan plašas saziņas iespējas, gan arī iespēju ātri un ērti uzzināt aktuālāko informāciju, paust savu viedokli, iegūt atgriezenisko saiti un pat attīstīt biznesu, karjeru. Piemēram, šobrīd sociālos tīklus izmanto 49% pasaules iedzīvotāju (no Centrālās statistikas pārvaldes datiem izriet, ka Latvijā sociālo tīklu lietotāju skaits sasniedz 75,1%), turklāt viens lietotājs tajos pavada vidēji 144 minūtes dienā, kas ir par 70% vairāk nekā 2012. gadā. (Statista.com, 2020)

Eksperti lēš, ka nākamo piecu gadu laikā sociālo tīklu lietotāju skaits pasaulē pieaugs vēl par 22,5%, sasniedzot 4.41 miljardu cilvēku. Nav šaubu, ka arī šo tīklu vērtība digitālajā mārketingā pieaugs. Tādēļ dažādu organizāciju un zīmolu izvēle fokusēties uz tiem komunikācijā šķiet pašsaprotama.

Uzņēmumi ik gadu investē sociālo tīklu mārketingā iespaidīgas naudas summas. Piemēram, Facebook ieņēmumi no reklāmām pērn sasniedza 69,7 miljardus ASV dolāru, bet Instagram – 20 miljardus ASV dolāru. (Business Insider, 2020) Lai šīs investīcijas atmaksātos ar uzviju, būtiska nozīme ir ne vien pārdomātai sociālo mediju mārketinga stratēģijai, bet arī kvalitatīvam sociālo tīklu saturam. Iniciatīvas Piekļūstamība.lv eksperti skaidro, ka ir vairākas nianses, kas jāņem vērā, īstenojot korporatīvo komunikāciju sociālajos tīklos, lai sasniegtu iespējami plašāku mērķa auditoriju, bet līdz ar to – veicinātu izaugsmi.

Vienkārša valoda

Mūsdienās publiskā telpa ir pārsātināta ar informāciju. Taču cilvēki ir dažādi. Atšķirīgas ir arī viņu spējas uztvert informāciju. Īpaši digitālajā vidē, kuras saturs tiek izmantots ļoti dažādās vietās, situācijās un ierīcēs. Tāpēc atstājiet garos tekstus un mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus rakstnieku ziņā. Rakstiet īsi, izvairieties no svešvārdiem, terminiem un sarežģītām teikumu konstrukcijām. Tāpat neaizraujieties ar lielo burtu izmantošanu tekstā, lai to var izlasīt cilvēki ar informācijas uztveres traucējumiem.

Efektīvas mirkļbirkas

Lai gan mirkļbirka jeb tēmturis tika radīts pavisam nejauši, trīspadsmit pastāvēšanas gadu laikā tas kļuvis par neatņemamu digitālās komunikācijas elementu. Izmantojot šo simbolu pareizi, tiek gan stiprināts zīmols un paaugstināta tā reklāmas efektivitāte, gan arī veicināta digitālās vides piekļūstamība.

Izmantojot mirkļbirkas, eksperti aicina izvairīties no garumzīmēm un mīkstinājumiem, bet, veidojot tās no frāzēm, –– katru vārdu rakstīt ar lielo burtu, piemēram, #PieklustamibasZeltaLikumi, #LietojamibasEkspertiIesaka. Šādi jūsu vēstījumus lietotāji uztvers labāk. Savukārt ekrāna lasīšanas ierīcēm, ko ikdienā izmanto cilvēki ar redzes traucējumiem, tas palīdzēs izrunāt mirkļbirkas pareizi.

Pārdomātas emocijzīmes

Emocijzīmes jeb “emoji” palīdz ne vien īsi un koncentrēti izteikt emocijas un domas, bet arī izcelt tekstā būtiskāko informāciju, pievērst tam papildu uzmanību. Ne velti tās komunikācijā aktīvi izmanto gan jaunieši, gan arī politiķi, zīmoli un pat valsts institūcijas.

Raugoties no digitālās vides piekļūstamības viedokļa, šo zīmju lietošanā jāņem vērā vairāki nozīmīgi aspekti, kas ir aktuāli saziņā arī citos digitālajos kanālos, tostarp e-pastos un īsziņās. Piemēram, neizmantojiet tekstuālas emocijzīmes, (^^)v (sirsnīgi smieties) vai ¯\(ツ)_/¯ (paraustīt plecus), kas bija aktuālas “emoji” pirmsākumos. Tās prot izlasīt un to nozīmi mūsdienās saprot tikai retais lietotājs. Arī ekrāna lasīšanas ierīces reti spēj aprakstīt šo emocijzīmju nozīmi.

Tāpat neaizstājiet ar emocijzīmēm vārdus, frāzes vai teikumus – izmantojiet tās tikai teksta akcentēšanai, noformēšanai. Un neaizraujieties ar emocijzīmju lietošanu, jo – kas par daudz, tas par skādi!

Optimāli kontrasti

Lai jūsu publicēto informāciju spētu izlasīt un uztvert ikviens lietotājs, svarīgs ir ne tikai burtu izmērs. Ir jāpievērš uzmanība arī teksta un tā fona krāsu kontrastam – tam jābūt optimālam. Kā panākt šādu kontrastu?

Pirmkārt, izmantojiet teksta noformēšanai krāsu kontrasta koeficientu 4,5:1. Otrkārt, neizvietojiet tekstu uz raiba fona (piemēram, Facebook piedāvā izcelt ierakstu tekstus, pievienojot tiem dažādus fonus). Treškārt, izvietojot tekstu uz attēla, izmantojiet tam papildu fona krāsu (vienkrāsainu!). Šādi gan panāksiet labāku kontrastu, gan arī vairāk izcelsiet vēlamo vēstījumu. Un, ceturtkārt, izvairieties no tādām teksta un fona krāsu kombinācijām kā zaļš ar sarkanu un zils ar dzeltenu. Vislabāko kontrastu var panākt ar klasiskiem krāsu toņiem – melns ar baltu un tumši zils ar baltu.

Brīžos, kad nav pārliecības par to, vai izvēlētais krāsu kontrasts atbilst piekļūstamības principiem, ieteicams izmantot digitālo kontrastu “špikeri”. Savukārt bezmaksas krāsu simulators ļauj pārbaudīt, kā jūsu izvēlētās krāsu kombinācijas uztvers cilvēki ar dažādiem redzes traucējumiem. Tas pieejams Windows, Mac un Linux operētājsistēmām.

Kvalitatīvi attēlu apraksti

Izpētīts, ka 80% informācijas cilvēks uztver ar redzi. Tāpēc ļoti nozīmīga loma korporatīvajā komunikācijā ir attēliem – tie pievērš uzmanību, veicina informācijas uztveri, kā arī palīdz veidot zīmola identitāti un stiprināt tā vēstījumus.

Digitālajā vidē attēlu piekļūstamību nodrošina tā dēvētie ALT teksti jeb attēla tekstuālā alternatīva – teksti, kas tiek iekļauti HTML kodā, lai aprakstītu attēla saturu un mērķi. Attēlu dizainu tie nekādi neietekmē, jo ar neapbruņotu aci nav saskatāmi – tos “redz” tikai ekrāna lasīšanas ierīces un lietotāji, kuri datoros atslēdz attēlu atspoguļošanas funkciju, lai paātrinātu lejupielādi situācijās, kad ir vājš interneta signāls. Taču šie teksti būtiski uzlabo organizāciju rezultātus Google meklētājā.

Tekstuālās alternatīvas ieteicams izmantot visiem attēliem, ieskaitot fotogrāfijas, plakātus, darba sludinājumus un reklāmas. Turklāt to izveidē jāņem vērā, ka ALT teksta mērķis ir nodot lietotājiem attēla nozīmi, tāpēc:

  • Izvairieties no vispārīgiem aprakstiem, piemēram, “IMG_2045”, “plakāts”, “Rīga” u.tml., jo tie nesniedz informāciju par konkrētā attēla saturu.
  • Iedomājieties, ka telefonsarunā aprakstāt konkrēto attēlu draugam vai kolēģim, tāpēc izmantojiet īsus un koncentrētus tekstus, piemēram, “uz galda stāv atvērta piena paka un krūze” vai “uzņēmuma vadītājs pasniedz balvu labākajam darbiniekam”.
  • Izvairieties no liekvārdības – nesāciet aprakstu ar tekstu “attēlā redzams…”
  • Nebaidieties no humora, jo ALT tekstiem nav jābūt formāliem. Īpaši, ja attēls ir smieklīgs.
  • Iekļaujiet reklāmas plakātu, darba sludinājumu u.tml. attēlu aprakstos tikai svarīgāko informāciju par to saturu un pievienojiet saiti uz tīmekļa vietni kurā var atrast detalizētāku informāciju par akciju, pasākumu, vakanci tekstuālā formātā.

Ņemiet vērā, ka iespēju izveidot attēliem ALT tekstu nodrošina tikai daži sociālie mediji, piemēram, Facebook, Instagram un Twitter. Ja jūsu izvēlētais medijs šādu iespēju nepiedāvā, pievienojiet ierakstiem attēlu parakstus, kā tas tiek darīts preses izdevumos.

Korekti video subtitri

Video šobrīd ir viens no populārākajiem informācijas nodošanas formātiem visā pasaulē. Subtitri ir efektīvākais veids, kā nodrošināt šī satura pieejamību ikvienam un teju jebkurā vietā un laikā. Tie arī uzlabo tīmekļa vietņu reitingu un veicina to unikālo apmeklētāju skaita pieaugumu, tāpēc ļauj palielināt pārdošanas rezultātus par vismaz 10%! (Forbes, 2019)

Jāpiebilst, ka uzskats, ka subtitrus izmanto tikai cilvēki ar dzirdes traucējumiem, ir maldīgs. Pēc BBC datiem, 80% lietotāju, kuri tos izmanto ikdienā, šādu traucējumu nav. Tajā pašā laikā ikdienā ir virkne situāciju, kad video saturu lietot ir apgrūtinoši un pat neiespējami – fona trokšņi, atrašanās publiskās vietās, izlādējušās austiņas, bērni ar trauslu miegu, video oriģinālās valodas nepārzināšana u.tml.

Labā prakse paredz ne tikai video izmēra pielāgošanu katram sociālajam tīklam ar mērķi saglabāt tā attēla kvalitāti. Lai subtitri būtu pieejami ikvienam lietotājam:

  • Izmantojiet to izveidē īpaši šim mērķim paredzētus rīkus, ko nodrošina sociālie tīkli. Ja subtitri ir iestrādāti video attēla formātā, ekrāna lasīšanas ierīces tos izlasīt nevarēs. Arī Google meklētājā šādiem video būs ļoti zemi rezultāti.
  • Lieciet subtitrus tā, lai to sākums un beigas sakrīt ar balss tekstu. Taču ņemiet vērā, ka minimālais subtitru atrādīšanas ilgums ir 1,5 sekundes.
  • Identificējiet runaspersonas pat tad, ja tā ir fona balss.
  • Iekļaujiet subtitros informāciju par papildu skaņām, lai veiksmīgāk nodotu video noskaņu, piemēram, (skolotāja nopūšas) vai [skan dramatiska/priecīga mūzika].
  • Atšifrējiet video izmantotos dziesmu vārdus. Lai norādītu, ka skan dziesma (fonā vai kāds no video varoņiem dzied), izmantojiet simbolus – noti vai mirkļbirkām raksturīgo režģi, piemēram: # Es peldēju no Ventspils uz Visbiju #.
  • Rakstiet skaitļus līdz desmit ar vārdiem, bet lielākus – ar cipariem.
  • Izmantojiet lielos burtus pēc piederības – sākot teikumu, rakstot īpašvārdus u.tml. Noteiktu vārdu, teikumu izcelšana ar lielajiem burtiem nav vēlama, bet ir pieļaujama tikai, lai norādītu uz kliegšanu.

Ja pievienot subtitrus nav iespējas, papildiniet video ar vispārīgu vai detalizētu satura aprakstu, līdzīgi kā tiek atspoguļoti, piemēram, daudzi TV un radio ziņu sižeti. Savukārt, ja video subtitrus veidojiet pirmo reizi vai arī nav pārliecības, ka darāt to pareizi, ieskatieties šajā video pamācībā.

Īsas un viegli lasāmas saites

Saites uz dažādiem ārējiem resursiem ir efektīvs veids, kā papildināt sociālo tīklu ierakstus un neveidot garus aprakstus. Taču tās var novērst uzmanību no ziņas galvenajiem vēstījumiem, tāpēc:

  • Saīsiniet saites, kuru zīmju skaits pārsniedz 25. Izmantojot šim mērķim paredzētus digitālos rīkus. Piemēram, https://ej.uz/ ļauj saīsināt saiti divējādi: gan automātiski, gan manuāli (iespēja izveidot savu izvēles īssaiti, izmantojot noteiktus atslēgvārdus).
  • Ja konkrētā sociālā tīkla platforma pēc saites ievietošanas izveido tās priekšskatījumu (piemēram, Facebook), izdzēsiet lieko saiti no ieraksta teksta.
  • Ievietojot saiti, norādiet, kāda tieši informācija tajā pieejama, piemēram: “Praktiski padomi, kā veidot piekļūstamu digitālo saturu: https://vadlinijas.pieklustamiba.lv/”.
  • Neievietojiet saites bez jelkādiem paskaidrojumiem un neaprobežojaties to aprakstos ar vārdu salikumiem “Vairāk šeit” un “Spiediet šeit”. Arī vārda “saite” izmantošana saišu aprakstos nav labs stils.
  • Saites aprakstam jābūt īsam un koncentrētam – ne vairāk kā 100 rakstu zīmes.
  • Iekļaujiet saites sava ieraksta beigās, nevis sākumā.

“Veselīgi” kustīgie attēli

Cilvēka smadzenes attēlus apstrādā 60 tūkstošus reižu ātrāk nekā tekstus, turklāt kustīgi attēli atmiņā paliek labāk. Tas izskaidro ne vien video, bet arī GIFu jeb kustīgo attēlu straujo popularitātes pieaugumu digitālajā vidē. Piemēram, Twitter dati liecina, ka ar ierakstiem, ko papildina šādi attēli, lietotāji dalās par 34% biežāk nekā ar parastiem ierakstiem.

Mūsdienās šie attēli tiek izmantoti gan attieksmes un emociju paušanai, gan produktu un pakalpojumu reklamēšanai, dažādu priekšmetu galveno funkciju izcelšanai u.tml. Parastie lietotāji un organizācijas pat sacenšas par to, kurš atradīs vai izveidos oriģinālāku GIFu. Tomēr, fokusējoties šo attēlu izveidē tikai uz oriģinalitāti, plānoto “efektu” ātri vien var padarīt par “defektu”, jo cilvēkiem ar kognitīviem un vestibulāriem traucējumiem GIFi var radīt virkni neērtību – sākot ar galvassāpēm, reiboni un sliktu dūšu un beidzot ar krampjiem un epilepsijas lēkmēm.

Ņemot vērā, ka šie attēli īsti nepakļaujas kontrolei – tie aktivizējas automātiski un tiek atrādīti teju bezgalīgā “cilpā”, piekļūstamības eksperti iesaka aizstāt GIFus ar HTML videoklipiem, kas ir lietotājiem draudzīgāki. Ja tomēr vēlaties izmantot komunikācijā GIFus, ievērojiet to izveidē šos principus:

  • Pārliecinieties, ka jūsu attēli mirgo ne vairāk kā trīs reizes sekundē.
  • Iestatiet animācijas cikla garumu. Optimālais tā laiks ir divas sekundes, maksimālais – piecas.
  • Animējiet nevis visu attēlu, bet noteiktus tā elementus (piemēram, pogu vai acis), kuriem vēlaties pievērst īpašu uzmanību.

_____

Komunikācijai allaž ir bijusi nozīmīga loma cilvēku iepirkšanās paradumu veidošanā. Tiesa, ja agrāk šos paradumus noteica klātienes komunikācija jeb viedokļu, pieredzes apmaiņa “aci pret aci”, mūsdienās tos izšķiroša nozīme ir digitālajai komunikācijai.

Minēto apliecina arī pētījumu dati – 78% patērētāju atzīst, ka viņu lēmumu par labu tam vai citam pirkumam ietekmē informācija, kas iegūta sociālajos medijos, tostarp sociālajos tīklos. (Forbes, 2019) Tādēļ, lai sasniegtu iespējami plašāku mērķa auditoriju, uz kvalitatīvu, ilgtspējīgu attīstību orientētām organizācijām digitālās vides piekļūstamības jautājumiem sociālo mediju mārketingā ir jāpievērš īpaši liela vērība.

Publicēšanas datums

09.09.2020

Tēma

Dažādības vadība Stratēģiskā plānošana

Tapis sadarbībā ar