Pieci praktiski padomi, kā sasniegt izcilību “Ilgtspējas indeksā”

Mēdz sacīt, ka labākā dzīves skola ir mācīšanās no citu kļūdām, kas īpaši aktuāli ir korporatīvajā vidē, kur kļūdas var maksāt ļoti dārgi. Tomēr praksē pozitīva pieredze iedvesmo vairāk.

Šaha galdiņš ar karaļa figūru priekšplānā

Līdzīgi kā sportā, arī “Ilgtspējas indeksā” sasniegt augstākās virsotnes nav vienkārši, ko apliecina gan dalībuzņēmumu atsauksmes, gan statistika. Proti, lai arī pērn Platīna kategorijai kvalificējās 19 uzņēmumi, no kuriem deviņi bija “jaunpienācēji”, pirmo reizi šis apbalvojums tika piešķirts vien 2012.gadā jeb trešajā šī novērtējuma pastāvēšanas gadā. Turklāt tolaik to ieguva tikai viens dalībuzņēmums.

Praktiskajā pieredzē par to, kādiem vēl nosacījumiem ir jāizpildās, lai uzrādītu izcilu sniegumu “Ilgtspējas indeksā”, dalās VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, VAS “Latvijas dzelzceļš” un mobilo sakaru operators LMT – trīs uzņēmumi, kuri, pateicoties mērķtiecīgam darbam, ir iekļuvuši Platīna kategorijā.

Ikona, kas vizualizē "Ilgtspējas indeksa" platīna kategoriju

Augstākās vadības komandas iesaiste

Visu aptaujāto uzņēmumu pārstāvji ir vienisprātis – viens no galvenajiem priekšnosacījumiem izcilam sniegumam “Ilgtspējas indeksā” ir organizācijas vadības atbalsts. Tas attiecas gan uz kopējās izpratnes par ilgtspējīga un atbildīga biznesa principiem veidošanu organizācijā, gan dažādu aktivitāšu plānošanu un īstenošanu, gan arī šī novērtējumam anketas aizpildīšanu.

“Uzņēmuma augstākajai vadībai ir jābūt izpratnei par to, kāpēc ir nepieciešama dalība “Ilgtspējas indeksā” un ko tas dos uzņēmumam – tas būs tikai kārtējais publiskais apliecinājums vai arī veids, kā sakārtot iekšējos procesus, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu darbību. Mūsu mērķis, piedaloties šajā novērtējumā, bija sakārtot un uzlabot uzņēmuma vidi, ieviest labu un caurspīdīgu korporatīvo pārvaldību,” skaidro Ella Pētermane, VAS “Latvijas dzelzceļš” preses sekretāre un ilgtspējas projektu vadītāja.

Ikona, kas vizualizē "Ilgtspējas indeksa" platīna kategoriju

Prioritāšu noteikšana, rezultātu monitorings

Ir svarīgi saprast, ka kvalificēties Platīna kategorijai, ja uzņēmums uz korporatīvās ilgtspējas un atbildības jautājumiem fokusējas tikai novērtējuma laikā, nav iespējams. Ilgtspējai ir jākļūst par organizācijas ikdienu – par nozīmīgu tās korporatīvās kultūras daļu, jo uzņēmuma sniegums “Ilgtspējas indeksā” ir tā atbildīga biznesa prakses īstenošanas rezultāts.

Lai šis rezultāts atbilstu gaidām, ir jāsāk ar iedvesmojošu, bet vienlaikus reālu mērķi, kas nodrošina ietvaru uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai, ir pārliecināta LMT Pārvaldības sistēmu daļas vadītāja Diāna Brice.

Līdzīgās domās ir VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Audere, kura uzsver nepieciešamību noteikt ne vien mērķi, bet arī prioritātes.

“Ir jāizvērtē uzņēmumam būtiskākie ilgtspējas aspekti un uz tiem ir jāfokusējas. Tāpat prioritārajās jomās ir jādefinē skaidri mērķi, uzdevumi, sasniedzamie rezultāti, termiņi un atbildīgie. Vienlaikus ir vērts veikt regulāru rezultātu monitoringu, kā arī analīzi, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas izvirzītajos mērķos, sasniedzamajos rezultātos,” tā S.Audere.

Ikona, kas vizualizē "Ilgtspējas indeksa" platīna kategoriju

Komandas darbs

Tikpat būtiska loma ceļā uz izcilību “Ilgtspējas indeksā” ir komandas darbam, kas ietver gan augstākās vadības sadarbību ar darbiniekiem, gan arī pašu darbinieku savstarpējo mijiedarbību.

Pirmkārt, “Ilgtspējas indeksa” anketa ir ļoti apjomīga un tās jautājumi aptver ļoti dažādas jomas, tādēļ uzņēmumos novērtējumam nepieciešamās informācijas apkopošanā parasti tiek iesaistīts vairāk nekā viens darbinieks. Viņu atsaucība ir tieši saistīta ar izpratni gan par ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības nozīmi, gan arī organizācijas mērķiem, piedaloties “Ilgtspējas indeksā”.

Jāpiebilst gan, ka šī izpratne neveidojas uzreiz. Piemēram, “Latvijas dzelzceļa” pieredze liecina, ka tā veidojas vairāku gadu garumā, sistemātiski skaidrojot darbiniekiem, kas ir “Ilgtspējas indekss” un kāpēc konkrētā informācija ir nepieciešama.

Otrkārt, tikai darbojoties kā vienotai komandai, iespējams aptvert visas uzņēmuma aktivitātes un aktualitātes, kā arī nodrošināt darbinieku vidū pastāvīgu saziņu un kvalitatīvu ideju apmaiņu par ilgtspējas jautājumiem. Šāda pieeja būtiski atvieglo darbu brīdī, kas jāsāk aizpildīt novērtējuma anketa, skaidro LMT pārstāve.

Ikona, kas vizualizē "Ilgtspējas indeksa" platīna kategoriju

Kvalitatīva komunikācija

Uz komunikācijas procesu nozīmīgo lomu norāda arī S.Audere. Viņa gan uzsver, ka izcila snieguma veicināšanai “Ilgtspējas indeksā” nozīme ir ne tikai darbinieku savstarpējai komunikācijai šī novērtējuma anketas aizpildīšanas laikā.

“Ir jāīsteno atklāta, regulāra un mērķtiecīga savstarpējā komunikācija ar visām ieinteresētajām pusēm – darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem u.c. Šādas komunikācijas politikas primārais mērķis ir iegūt atgriezenisko saiti, kurai ir svarīga loma uzņēmuma procesu, bet līdz ar to – arī tā kopējā snieguma “Ilgtspējas indeksā” – uzlabošanā,” skaidro S.Audere.

Tāpat ir jāatceras, ka komunikācijai ir jābūt vienkāršai.

“Informācijai, ko uzņēmums iekļauj “Ilgtspējas indeksa” anketā, ir jābūt saprotamai ne tikai tā darbiniekiem vai tā pārstāvētās nozares speciālistiem. Ir jācenšas paskatīties uz iesniegto informāciju “svešām acīm”, pieņemot, ka eksperti, kuri šo anketu vērtēs, par jūsu jomu neko nezina,” uzskata D.Brice.

Ikona, kas vizualizē "Ilgtspējas indeksa" platīna kategoriju

Sistemātiska pieeja

Lai aizpildītu “Ilgtspējas indeksa” anketu kvalitatīvi, būtiska nozīme ir sistemātiskai pieejai. Piemēram, “Latvijas dzelzceļa” pieredze liecina, ka, lai pievienotu anketai pēc iespējas pilnīgāku informāciju par uzņēmumu, to vēlams apkopot regulāri, nevis tikai reizi gadā – novērtējuma laikā. Šāda pieeja atvieglo darbu brīdī, kad, piemēram, anketā ir jāievada liels apjoms informācijas, jo nav jāvelta laiks tās meklēšanai.

Tāpat ir svarīgi ņemt vērā, ka, mainoties koordinatoriem dalībuzņēmumu pusē, šo organizāciju sniegums “Ilgtspējas indeksā” parasti pasliktinās. Iemesls – atšķiras gan cilvēku izpratne par to, kādi tieši materiāli ir uzskatāmi par “pierādījumiem”, gan arī viņu pieeja novērtējuma anketas aizpildīšanas procesam.

“Anketas aizpildīšanu katru gadu ir vēlams uzticēt vienam un tam pašam darbiniekam. Tas ir būtiski gan informācijas sistemātiskai uzkrāšanai, gan arī sadarbības procesa vadīšanai ar kolēģiem,” tā E.Pētermane.

Nenoliedzami, universālas receptes, kā sasniegt izcilību “Ilgtspējas indeksā” nav, jo uzņēmumi ir ļoti dažādi – atšķiras gan to izpratne par korporatīvās ilgtspējas un atbildības principiem, gan motivācija piedalīties šajā novērtējumā u.tml. Tomēr augstāk aprakstītajiem aspektiem ir ļoti nozīmīga loma uzņēmuma kopējā snieguma uzlabošanā “Ilgtspējas indeksā”.

Publicēšanas datums

19.02.2020

Tēma

Nefinanšu ziņošana

Tapis sadarbībā ar