InCSR

Lai arī dzīvojam šķietami modernā pasaulē, sabiedrībā pastāv virkne stereotipu, un liela daļa no tiem ir saistīti ar dažādiem dzimuma aspektiem. Piemēram, amati un profesijas joprojām tiek iedalītas tipiski “sievišķīgajās” un “vīrišķīgajās”. Cik pamatots ir šis dalījums? Vai un kā cilvēka dzimums ietekmē viņa uzvedību dažādās situācijās, tostarp “varēšanu” un “nevarēšanu” profesionālajā jomā?

Laiki, kad vīrietim bija jānes mājās “mamuts” (jānodrošina iztika), bet sievietei jātur mājas pavards (jārūpējas par bērniem, ģimeni utt.), ir pagātne. Līdzīgi kā sievietes gadu gaitā ir pierādījušas, ka var profesionāli pilotēt lidmašīnas, projektēt ēkas, veikt ķirurģiskas manipulācijas un pat vadīt lielākus un mazākus uzņēmumus, vīrieši ir pierādījuši, ka var būt lieliski pavāri, daiļdārznieki, skaistumkopšanas meistari un parūpēties par bērniem u.tml. Tomēr joprojām ir profesijas un amati, kuros viena vai otra dzimuma pārstāvju iespējas sevi pierādīt ir ierobežotas.

Daži klasiskākie piemēri. Pirmkārt, vadošos amatos parasti tiek apstiprināti vīrieši, jo pastāv uzskats, ka viņiem ir izteiktāks līdera gēns, viņi labāk vada stresu, ir prognozējamāki, kā arī retāk iet bērnu kopšanas atvaļinājumos u.tml. Otrkārt, par audzinātājām un skolotājām biežāk kļūst sievietes, jo pastāv uzskats, ka, pateicoties dabas dotajam mātes instinktam, viņas par bērniem prot parūpēties labāk. Vēl vairāk – uz vīriešiem, kuri piesakās darbā ar bērniem, nereti skatās kā ar aizdomām, uzskatot, ka viņiem noteikti ir kādas seksuāla rakstura noslieces.

Minēto apliecina arī pētījumi. Piemēram, no “Kantar” datiem izriet, ka dzimumu aspektam, īstenojot iekļaujošas aktivitātes, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem darbiniekiem, uzmanību pievērš vien 9% darba devēju.

Raugoties no psihoantropoloģijas viedokļa, šim profesiju dalījumam tipiski “sievišķīgajās” un “vīrišķīgajās” ir zināms pamatojums. Kā norāda Kembridžas universitātes profesors Saimons-Barons Koens, 92% smadzeņu vīriešiem un sievietēm ir identiski, kas liek domāt, ka īpašām atšķirībām viņu uzvedībā nevajadzētu būt. Un tomēr – dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka lēmumu pieņemšanas process abiem dzimumiem atšķiras. Tā, ja vīriešiem šajā procesā vērojama sistemātiska pieeja, sieviešu lēmumi parasti ir balstīti emocijās

Ko par sieviešu un vīriešu “varēšanas” un “nevarēšanas” robežām, īpaši profesionālajā jomā, saka citu jomu speciālisti?

Sieviešu un vīriešu iedzimtie instinkti ir atšķirīgi

Kā norāda psihoterapeits Artūrs Miksons, cilvēka darbaspējas nosaka ne tikai viņa smadzenes. Tās ietekmē arī daudzi citi aspekti, piemēram, endokrīnā sistēma: “Pateicoties augstajam testosterona līmenim organismā, vīrieši jau pēc dabas ir fiziski spēcīgāki, tāpēc celtnieku, krāvēju, traumatologu u.tml. vidū sieviešu nav daudz. Tīri objektīvi viņu iespējas veikt šādu darbu ir ierobežotas. Lai gan ir, protams, izņēmumi.”

Tomēr eksperta vērtējumā dzimumu vienlīdzības jautājums darba tirgū ir vairāk nevis par sieviešu un vīriešu “varēšanu” vai “nevarēšanu” kaut ko izdarīt un par iespējām, kas viņiem tiek dotas, lai sevi pierādītu, bet gan par viņu pašu vēlmi pielāgoties konkrētajai profesijai. Piemēram, ne visas sievietes ir gatavas attīstīt iemaņas, kas viņām ļautu ieņemt vadošus amatus, – kļūt agresīvākas, striktākas un varbūt pat nežēlīgākas. Tāpat vīrietim, kurš izvēlēsies strādāt par frizieri vai kosmetologu, klienti nestāvēs rindā, ja viņš savā darbā būs rupjš, skarbs un ar stingru roku, jo šajās profesijās būtiska nozīme ir pieskārienam, un tam ir jābūt “sievišķīgam” – maigam.

Viņa novērojumi liecina, ka vīrieši mūsdienās dod priekšroku tehniskām profesijām (inženieris u.c.), jo viņi pēc dabas ir racionālāki un praktiskāki. Tas lielā mērā izskaidro arī to, kāpēc vīriešiem tomēr ir svarīgi nodrošināt ģimenei finansiālo stabilitāti un jumtu virs galvas, lai gan vairumā gadījumu viņi var arī labi aprūpēt bērnus, parūpēties par mājlietām. Savukārt sievietes, ņemot vērā iedzimtos mātišķos instinktus, labprātāk izvēlas profesijas, kurās viņas var izrādīt rūpes, veidot un uzturēt attiecības.

Minēto apliecina arī kāds Skandināvijā nesen veiktais pētījums. Kaut Skandināvijas valstis kopumā ir ļoti liberālas, šī pētījuma ietvaros pārliecinošs vairākums sieviešu brīvas izvēles apstākļos biežāk izvēlējās profesijas, kurās uzsvars ir uz attiecību veidošanu, piemēram, medmāsas, kamēr vīrieši – inženierzinātnes, kur uzsvars ir uz tehnisko darbu, nevis attiecībām.

Tomēr Līdsas Beketa universitātes un Misūri universitātes pētnieki ir atklājuši kādu paradoksu. Proti, valstīs, kurās dzimumu līdztiesība nav īpaši izteikta, piemēram, Albānijā un Alžīrijā, sievietes ievērojami biežāk apgūst tehniskās profesijas nekā vīrieši. Turklāt viņu īpatsvars šajās profesijās ir pat augstāks nekā Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā.

“Cilvēka izvēli par labu tai vai citai profesijai mūsdienās ļoti lielā mērā ietekmē arī viņa audzināšana. Piemēram, ja sievietei jau no dzimšanas tiek inhibēts, ka viņai ir jābūt pašpietiekamai, varošai, viņai nav laika attīstīt rūpes, sirsnību un gādību. Man ir vairākas kolēģes-mediķes, kuras kopumā šķiet maigas būtnes, taču “vīrišķīgums” viņām “spīd” cauri, kas konkrētajā profesijā pat ļoti palīdz. Savukārt, ja vīrietis kopš dzimšanas tiek pārmērīgi aprūpēts, pieaugot, viņam ir grūti uzņemties līderību,” skaidro A.Miksons.

Sieviešu un vīriešu “sociālās” slodzes sadalījums nav vienmērīgs

Raksturojot aktuālo situāciju dzimumu līdztiesības jomā, sociālantropoloģe Ieva Raubiško norāda, ka mūsdienu sabiedrībā pastāv kulstūrsociāli apstākļi, kas abu dzimumu pārstāvjiem neļauj izpausties profesionāli pilnā apmērā. Tomēr biežāk tie tiek attiecināti uz sievietēm. Piemēram, ir profesijas – sirds ķirurgs u.c., kurās sievietēm sevi realizēt ir grūtāk: “Tas, ka vīrieši šajās profesijās bauda lielākas priekšrocības, nenozīmē, ka sievietes kaut ko nevarētu izdarīt. Tas nozīmē, ka dzimumu stereotipi ir iesakņojušies mūsu kultūrā ļoti spēcīgi. Ka sabiedrība, tās domāšana nemainās pietiekami ātri, lai mēs atteiktos no vispārpieņemtajām lietām kas nav pieņemamas.”

Eksperte piebilst, ka sieviešu profesionālo izaugsmi ļoti lielā mērā ietekmē arī viņu ģimenes dzīve. Proti, lai arī vīrieši aizvien vairāk iesaistās mājas darbos un sievietes kopumā ir kļuvušas ļoti pašpietiekamas, viņu slodze mājsaimniecībā joprojām ir ļoti liela. Piemēram, bērnu iznēsāšana un nereti arī aprūpe viņu pirmajos dzīves gados gulstas tieši uz sieviešu pleciem.

Jāpiebilst, ka arī no darba devēju puses sieviešu, kurām ir mazi bērni, integrācija darba tirgū īsti netiek veicināta. Lai gan vairums organizāciju norāda, ka ir atvērtas darbiniekiem ar bērniem, tostarp personām, kuras vēlas atgriezties darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, atbalstu darbinieku bērnu uzraudzībai nodrošina vien 6% darba devēju, liecina “Kantar” dati*.

“Uzskatu, ka profesiju klasifikācijai pēc dzimumu piederības nav pamatojuma. Mēs, cilvēki, esam ļoti dažādi. Mūsu darbaspējas, darba efektivitāti nosaka nevis dzimums, bet gan izglītība, dzīves gājums, intereses, raksturs un dažādas psiholoģiskās iezīmes. Tieši tāpēc ne visas sievietes un vīrieši var būt aktieri, ārsti, konditori un zinātnieki. Un ne visas sievietes un vīrieši var būt vadītāji,” tā I.Raubiško.

Sievietes darba drošības riskiem pakļautas vairāk

Arī RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzskata, ka aizspriedumiem par sieviešu un vīriešu “varēšanu” vai “nevarēšanu” profesionālajā jomā nav objektīva pamata. Tomēr viņš norāda, ka, raugoties no darba drošības viedokļa, ir profesijas, piemēram, ķīmiķis, krāvējs vai ceļu būves speciālists, kurās cilvēka dzimumam ir nozīme, jo sievietes anatomisko īpatnību dēļ darba drošības riskiem ir pakļautas vairāk.

Pirmkārt, darbos, kuru veikšanai nepieciešams fizisks spēks (krāvējs, bruģētājs u.c.), vīriešiem ķermeņa uzbūves dēļ ir zināmas priekšrocības – viņi tos paveic ātrāk, labāk un veiksmīgāk izvairoties no traumām, tādējādi uzskats, ka sievietēm šie darbi īsti nav “pa kaulam”, ir diezgan pamatots.

“Protams, šo jautājumu vispārināt nav korekti, jo ir gan ļoti vāji vīrieši, gan arī ļoti spēcīgas sievietes. Taču ir gadījumi, kad svarīgi atcerēties vispārzināmo patiesību – ko nevar celt, to nevar nest!” uzsver eksperts.

Otrkārt, sievietes un vīrieša ķermenī ir atšķirīgas muskuļu, tauku un ūdens proporcijas. Piemēram, tauku īpatsvars sievietēm ir lielāks. Ķīmiskas vielas labi šķīst taukos, radot viņām paaugstinātu saindēšanās risku. Pie kam, lai saindētos, ķīmikālijām nav jānokļūst mutē vai uz ādas. Pietiek ar tvaika ieelpošanu. Tāpēc ķīmiķa profesija, kā arī darbi, kuru neatņemama sastāvdaļa ir ķīmiskas vielas, vīriešiem piemēroti vairāk.

Treškārt, sievietēm dzīvē ir periodi (grūtniecība, zīdīšana u.c.), kad noteikti darbi var apdraudēt gan viņu pašu, gan viņu bērnu dzīvības. Piemēram, smagumu celšana un darbs ar ķīmiskām vielām šādos gadījumos ir ļoti bīstams, jo var izraisīt grūtniecības pārtraukšanas risku, bērna un mātes saindēšanos u.tml.

“Tomēr, ja skatāmies globāli, tad, neraugoties uz to, ka dzīvojam 21.gadsimtā, ar dzimumu stereotipiem nākas sastapties ik uz soļa. Pat darba apģērbi, individuālie aizsardzības līdzekļi tiek apzināti vai neapzināti pieskaņoti sievietēm vai vīriešiem. Piemēram, mediķiem paredzētajam apģērbam pārsvarā pieejami sieviešu modeļi, kamēr sieviešu rokām piemērotus darba cimdus atrast ir teju neiespējamā misija,” novērojumos dalās I.Vanadziņš.

Skaidrojot, kāpēc sabiedrībā, tostarp darba tirgū, joprojām ir aktuāli dzimumu stereotipi, viņš, līdzīgi kā A.Miksons, norāda, ka visa pamatā ir cilvēka audzināšana: “Visus aizspriedumus gan veidojam, gan uzturam mēs paši. Esmu pārliecinājies, ka bērnu vidū dzimumu stereotipi ir īpaši izteikti. Piemēram, mans dēls ir neizpratnē, kāpēc viņam mājturības stundā jātaisa “meiteņu lietas” jeb trauks, bet meita – kāpēc viņai šajā stundā jāmācās gludināt vīriešu krekls. Tas nav pareizi. Bērni ir mūsu spogulis. Tas tikai pierāda to, ka, lai mazinātu stereotipus, mums ir jāsāk pašiem ar sevi, savas domāšanas maiņu.”

Vīrieši spēj attīstīt lielāku jaudu

Arī sportā, līdzīgi kā jautājumos par darba drošību, būtiska nozīme ir cilvēka anatomijai. Piemēram, sievietēm ģenētiski ir šaurāki pleci un platāki gurni, kas padara viņas stabilākas pie noteiktas slodzes. Tajā pašā laikā vīrieši ir fiziski spēcīgāki un izturīgāki, jo viņiem organismā ir augstāks testosterona līmenis, kas ļauj “uzaudzēt” lielāku muskuļu masu. Arī fiziskajai slodzei katrs dzimums adaptējas atšķirīgi. Tieši tāpēc sievietēm un vīriešiem visos sporta veidos ir atšķirīgi normatīvi, skaidro “MyFitness” trenere Alīna Silicka.

“Lai arī sievietes sportā var darīt to pašu, ko vīrieši, vīrietis vienmēr būs fiziski spēcīgāks par sievieti, tāpēc viņu rezultātus salīdzināt nav objektīvi. Sieviete nekad nepacels tik smagu stieni kā vīrietis, jo anatomiski vīrietis ir spēcīgāks – viņam ir cita vielmaiņa, cita skeleta uzbūve, savādākas muskuļa šķiedras u.tml., kas ļauj attīstīt lielāku jaudu,” uzsver šķēpmetējs Ainārs Kovals.

Tomēr, runājot par dzimumu stereotipiem, profesionālajā sportā un fitnesā situācija nedaudz atšķiras. Tā, ja profesionālajā sportā abi dzimumi ir plaši pārstāvēti visos sporta veidos, fitnesā vīrieši vienmēr asociējas ar trenažieru zāli, meitenes ar aerobiku. Iemesls tam ir meklējams 80-tajos gados, kad par fitnesa “seju” kļuva Džeina Fonda. Lai arī fitnesa industrija gadu gaitā ir būtiski mainījusies, uzskats, ka fitness nozīmē getras un sievišķīgas kustības, sabiedrībā pastāv joprojām.  

“Ja sieviete kā privātais treneris trenažieru zālē vairs nav retums, aerobikas zāles joprojām tiek uzskatītas par “man free” zonu. Vīrieši grupu nodarbības apmeklē reti. Arī vīriešu kārtas treneru īpatsvars šajās zālēs nav liels. Taču situācija pakāpeniski mainās, jo aerobiku getrās ir izkonkurējuši cross-fit treniņi. Tās arī ir grupu nodarbības, taču to koncepts ir pavisam savādāks – tie ir spēka, izturības treniņi, kas vīriešiem ir saistošāki,” norāda A.Silicka.

Viņa atklāj arī kādu interesantu niansi. Ņemot vērā, ka grupu nodarbības sporta klubos apmeklē galvenokārt sievietes, vīrietis-treneris, neraugoties uz visiem dzimumu stereotipiem, kalpo sievietēm kā labs motivācijas instruments.

“Ja zālē ir vīrietis, sievietēm treniņā parādās dubultspēks. Tāpēc fitnesa industrijā tieši vīrieši ir pateicīgs “instruments” pārdošanas veicināšanai,” tā trenere.

* “Kantar”, 2017.