InCSR

Datu loma pārdomātu un kvalitatīvu biznesa lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd strauji palielinās. Tas attiecas arī uz darba aizsardzību, jo nelaimes gadījumu un arodslimību skaits vairs nav katram uzņēmumam raksturīgs indikators. Taču, kā labāk identificēt darba vidē nepieciešamos uzlabojumus?

Šķiet, nav noslēpums, ka lielāko daļu darba devēju primāri interesē dati, kas saistīti ar to ekonomisko izaugsmi, īpaši peļņas un apgrozījuma rādītāji. Tādējādi cita veida datus, tostarp darba vides indikatorus, apkopo vien retais, lai gan, pateicoties digitalizācijai, tie ir pieejami teju visiem. Vēl mazāks ir to darba devēju skaits, kuri to dara jēgpilni – dati tiek apkopoti, bet netiek analizēti. Tomēr pieredze rāda – ja dati tiek ne vien skaitīti, bet arī analizēti, tie var atklāt ļoti daudz interesantu sakarību. Turklāt tās ne vienmēr ir saistītas tieši ar darba vidi.

“Mūsdienās dati ir zelta vērtē. Tie ir ne tikai līdzeklis, kā nonākt līdz atbildīgākiem lēmumiem. Tie arī ļauj uzlabot biznesa procesu efektivitāti un darbinieku produktivitāti, īstenot “gudrākas” un mērķtiecīgākas investīcijas u.tml.,” skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Datu objektivitāte ir cieši saistīta ar organizācijas darba drošības kultūru

Piemēram, ļoti nozīmīgs darba vides indikatori, kam ir augsta pievienotā vērtība biznesa izaugsmes veicināšanā, ir gandrīz notikušie nelaimes gadījumi. Taču šie dati tiek apkopoti reti un interpretēti dažādi. Ir pat darba devēji, kuri gandrīz darba vietā notikušos nelaimes gadījumus, līdzīgi kā notikušos, mērķtiecīgi slēpj.

“Esmu dzirdējusi dažādus stāstus, tostarp – kā cietušos iznes ārpus uzņēmuma teritorijas, aizved uz blakus šķūni u.tml. Diemžēl tas tikai izklausās absurdi. Tā ir mūsdienu realitāte!” norāda Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne. “Ja uzņēmums dara visu iespējamo, lai neviens neuzzinātu par tajā notikušajiem un gandrīz notikušajiem nelaimes gadījumiem, tā darba drošības kultūra nav attīstīta, līdz ar ko iegūt objektīvus datus nav iespējams. Tomēr iegūt šādus datus ir jebkura darba devēja interesēs, jo tie uzskatāmi parāda, kas būtu jāmaina darba vidē, lai uzlabotu darbinieku labsajūtu, bet līdz ar to arī produktivitāti.”

Tāpat ir virkne darba devēji, kuri, domājot par uzlabojumiem darba drošības un vides veselības jomā, balstās nevis uz saviem datiem, bet gan starptautisku pētījumu rezultātiem. Šajā gadījumā cilvēku un finanšu resursi tiek investēti risinājumos, kam nav loģiska pamatojuma un kuru efektivitāte ir apšaubāma, jo to izstrādē tiek ņemtas vērā vispārīgas tendences (ko iezīmē pētījumi), nevis aktuālā situācija konkrētajā uzņēmumā vai iestādē.

Lielākais izaicinājums – saprast, kādus indikatorus mērīt un kā izmantot iegūtos datus

Ņemot vērā iepriekš minēto, rodas loģisks jautājums – kādus darba vides indikatorus vajadzētu analizēt obligāti, kādus analizēt būtu ieteicams un kā to izdarīt vislabāk?

Izrādās, universālas atbildes uz šo jautājumu nav. Ekspertu vērtējumā katram uzņēmumam un iestādei ir jāatrod savi darba vides indikatori, ko mērīt. Vieniem tie var būt ar darbinieku labbūtību un emocionālo veselību saistītie indikatori, citiem – gandrīz notikušie nelaimes gadījumi, darba slodzes atbilstība, privātās un darba dzīves līdzsvars, iekšējā komunikācija, darba vietas iekārtojums un tehniskais nodrošinājums attālināta darba apstākļos u.tml. Taču svarīgākais, definējot šos obligāti mērāmos indikatorus, ir saprast, kur un kā iegūtie dati tiks izmantoti.

“Pētīt un analizēt vajag visu. Vienīgi katram darba devējam ir jāfokusējas uz tieši tam aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar tā pārstāvētās nozares specifiku,” uzsver pētījumu kompānijas “Kantar” vecākā klientu vadītāja, personāla pētījumu eksperte Dace Goško, piebilstot, ka darba vides mērījumiem ir jēga vien tad, ja tie tiek veikti regulāri, nevis vienu reizi desmit vai divdesmit gados.

Līdzīgās domās ir RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Viņš gan vērš uzmanību uz to, ka darba vides mērījumi ir jāveic ne vien regulāri, bet arī sistemātiski.

“Kvalitatīvas nozīmīgāko darba vides indikatoru uzskaites sistēmas izveide nav viena mēneša vai gada jautājums. Ir jārēķinās ar vismaz trīs līdz pieciem gadiem. Daudzi uzņēmumi, kuri to ir izdarījuši, ir sākuši ar elementārām lietām. Piemēram, ar drošības apgaitām, kuru mērķis ir identificēt problēmsituācijas darba vidē. Jo novērsts negadījums bieži vien nozīmē spēju paraudzīties uz ierastām situācijām no dažādiem skatu punktiem,” ir pārliecināts I.Vanadziņš.

Darba vides mērījumu kvalitāti nosaka darbinieku iesaistes līmenis

Runājot par pirmajiem soļiem ceļā uz kvalitatīvu darba vides mērījumu īstenošanu, eksperti ir vienisprātis – ikvienam darba devējam neatkarīgi no tā darbinieku skaita, darbības jomas, pārvaldības struktūras u.tml. būtu jāsāk ar inventarizāciju, lai saprastu, kādi tieši dati uzņēmumā vai iestādē ir pieejami. Nākamais solis būtu datu apkopošana, un šeit ļoti nozīmīga ir darbinieku iesaiste, kas daudziem darba devējiem ir ļoti izaicinošs uzdevums. Taču pieredze rāda, ka tā nav neiespējamā misija. Proti, viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt iespējami lielāku darbinieku iesaisti, ir parādīt, ka viņu viedoklim ir nozīme.

“Ir skaidrs, ka jebkuras pārmaiņas organizācijā ir saistītas ar investīcijām – laika, finanšu u.tml., tāpēc darba devējiem tās nenāk viegli. Taču ir svarīgi izrunāt ar darbiniekiem svarīgākās lietas un veikt nepieciešamos uzlabojumus savās iespēju robežās. Soli pa solim. Jo darbinieki ir imūni pret tukšiem solījumiem. Viņiem ir svarīgi redzēt rezultātu!” tā D.Goško.

Būtisks priekšnosacījums drošas darba vides izveidei ir zinoši darbinieki

Kad dati ir apkopoti, ir būtiski tos izanalizēt un izvirzīt skaidrus mērķus. Turklāt tie nedrīkst būt abstrakti – tiem ir jābūt tiešai sasaistītiem ar organizāciju.

Piemēram, viens no mērķiem var būt gandrīz notikušo nelaimes gadījumu uzskaites sistēmas ieviešana. Ja tehniski šādu sistēmu izveidot ir vienkārši, panākt, ka darbinieki iesaistās un ziņo par šādiem gadījumiem ir ļoti sarežģīti. Jo ar drošu vidi vien ziņošanai nepietiek. Tikpat nozīmīga loma ir darbinieku spējai atpazīt gandrīz notikušus nelaimes gadījumus.

“Diemžēl Latvijā ļoti daudzi darba devēji mācību jomā īsteno vien minimālo programmu, iepazīstinot darbiniekus ar darba drošības aspektiem, kas attiecināmi tikai uz viņu tiešo darba pienākumu veikšanu. Mācīties kaut ko papildus mums ir raksturīgi tikai tad, kad rodas reāla nepieciešamība. Kad situācija piespiež. Tomēr uzlabot darbinieku zināšanas gan darba drošības, gan arī citās jomās ir svarīgi visu laiku. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka viņiem ir nepieciešams arī atbalsts jauno zināšanu un prasmju pielietošanai praksē,” norāda organizāciju attīstības centra “Spring Valley” vadītājs Jānis Gredzens, piebilstot, ka arī darbinieku kompetenču paaugstināšana ir darba vides indikators, ko ir vērts mērīt.

Plašāka informācija par darba vides indikatoru lomu lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp – kā iegūt datus, ievērojot personas datu aizsardzības regulējumu prasības, kā darba drošības procesus ietekmē darbinieku kompetenču paaugstināšana, kā noteikt darba aizsardzības jomā īstenoto mācību lietderību u.tml., pieejama zemāk pievienotajā tiešsaistes diskusijas “Mūsdienīgas darba vides indikatori – kā no datiem nokļūt līdz lēmumiem?” video ierakstā.

Šī diskusija izskanēja 2022.gada 2.novembrī. To organizēja Valsts darba inspekcija sadarbībā ar korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu.