InCSR

Lai gan objektīvu iemeslu dēļ Latviju klimata pārmaiņas skars mazāk nekā citus reģionus, tās mūs skars jebkurā gadījumā. Patiesībā process ir sācies – vidējā gaisa temperatūra mainās, siltuma periodi kļūst garāki, bet ekstremāli klimata notikumi biežāki. Ko tas nozīmē darba devējiem? Vai un kā tie var iegūt “imunitāti” pret klimata pārmaiņām?

Paredzams, ka, mainoties klimatam, mūsu platuma grādiem tik raksturīgo vēja brāzmu stiprums un intensitāte palielināsies, būtiski veicinot nelaimes gadījumu riskus. Piemēram, noteiktās nozarēs (būvniecībā, lauksaimniecībā u.tml.) darbus plānot būs grūtāk, jo to veikšanas iespējas būs ļoti ierobežota. Neraugoties uz to, eksperti ir pārliecināti, ka darba vidi Latvijā visvairāk ietekmēs tieši gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās, kas radīs darba devējiem virkni izaicinājumu – sākot ar nelaimes gadījumu risku palielināšanos un beidzot ar produktivitātes, darba efektivitātes samazināšanos.

Vienkāršākais veids, kā mazināt šos ar vidējās gaisa temperatūras izmaiņām saistītos riskus, ir mainīt darba laiku. Piemēram, sākt darbu agrāk no rīta un pagarināt pusdienu pārtraukumu. Tiesa, tas atsevišķās nozarēs varētu radīt nopietnus ar loģistiku saistītus izaicinājumus.

Vienlaikus darba devējiem būs jādomā arī, kā nodrošināt darbiniekiem (īpaši tiem, kuri strādā ārā) atdzesēšanās iespējas. Un šajā gadījumā runa nav tikai par kvalitatīva, vēsa dzeramā ūdens pieejamību darba vietā. Cilvēkam, lai viņš varētu funkcionēt pilnvērtīgi, karstā laikā ir nepieciešams atdzesēties arī fiziski. Praksē tas nozīmē, ka ar kvalitatīvām kondicionēšanas sistēmām būs jābūt aprīkotām ne vien darba un atpūtas telpām, bet arī automašīnām.

“Protams, darba devēji varēs uzstāt uz to, ka darbiniekiem vairāk jāstrādā no mājām. Taču paļauties uz to, ka šādi viņu darbaspējas palielināsies un produktivitāte pieaugs, ir naivi. Arī savās mājās – Purvciema daudzstāvenē vai kur citur – cilvēki saskarsies ar tiem pašiem izaicinājumiem, kas būs darbā. Tāpēc ir svarīgi domāt par darba vides pielāgošanu gaidāmajām pārmaiņām. Turklāt tas ir jādara savlaicīgi, jo šī pielāgošanās prasīs ievērojamus laika un finanšu resursus,” norāda RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. “Piemēram, gaisa dzesēšana birojos būs dārgs prieks ne tikai augsto energotarifu dēļ. Uzskats, ka Latvijā visos birojos darbojas gaisa kondicionēšanas sistēmas, ir maldīgs. Mums ir pat ēkas, kurās nav ventilācijas sistēmas!”

Tāpat darba devējiem vairāk uzmanības būs jāpievērš atbilstoša darba apģērba nodrošināšanai, kas, kā liecina I.Vanadziņa novērojumi, jau šobrīd daudziem ir liels izaicinājums galvenokārt augsto izmaksu dēļ. Taču nākotnē šīs izmaksas tikai pieaugs, jo kvalitatīvs darba apģērbs nemaksā lēti. Pie kam, ar vienu apģērba kārtu visām sezonām nepietiks.

Ekstrēmo klimata notikumu ietekmē būtiski sadārdzināsies arī ar dažādu pakalpojumu infrastruktūras uzturēšanu saistītās izmaksas. Īpaši, ja ņem vērā, cik prasīgi esam attiecībā uz dažādu pakalpojumu kvalitāti. Lai novērstu elektrotīklu, gāzes līniju, mobilo tīklu, ceļu, tiltu u.tml. bojājumus, šo pakalpojumu sniedzējiem būs jāstrādā ļoti bīstamos apstākļos, turklāt 24/7 režīmā.

Iepriekš minētais uzskatāmi parāda, ka darba vide Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē mainīsies vairāk, nekā varētu domāt. Tādējādi aktuāls ir jautājums – cik gatavi šīm pārmaiņām ir Latvijas darba devēji?

“Lai arī ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi jau ir daudzu Latvijas darba devēju dienas kārtībā, kopumā mēs tām neesam gatavi. Pirms domāt par efektīvākajiem risinājumiem organizācijas “imunitātes” stiprināšanai, ir būtiski apzināt sava biznesa potenciālos riskus. Piemēram, būvējot loģistikas centrus, ar klimata pārmaiņām saistītos riskus ignorēt ir pārdroši. Pēcāk pārbūvēt šos centrus, lai pielāgotu jaunajai situācijai – klientu aktuālajām vajadzībām – būs ļoti grūti,” uzsver I.Vanadziņš.

Plašāk par klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz darba vidi Latvijā – zemāk pievienotajā Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta sarunu cikla “Laiks mosties” 3.epizodes “Misija: noturība pret klimata pārmaiņām. Ar ko sākt?” ierakstā.