InCSR

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no diskriminācijas riskiem visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām visā pasaulē, tostarp Latvijā. Turklāt dažādi pētījumi rāda, ka pret viņiem sabiedrības attieksme ir daudz noraidošāka nekā pret cilvēkiem ar cita veida veselības problēmām. Ekspertu vērtējumā to veicina sabiedrībā valdošie stereotipi un cilvēku bailes no nezināmā. Taču – cik pamatotas ir šīs bailes un kā lauzt stereotipus?

Kā norāda psihiatrs Ņikita Bezborodovs, cilvēkiem ir raksturīgi baidīties no nezināmā. Tomēr, ja runa ir tieši ar garīga rakstura traucējumiem, ir būtiski ņemt vērā vēl kādu niansi – sabiedrībai kopumā ir daudz nepareizu priekšstatu, zināšanu par šo tēmu.

“Piemēram, daudziem vārds “šizofrēnija” saistās ar agresīvu cilvēku, kurš ir neprognozējams un apdraud citus. Tomēr statistikas dati liecina par pretējo – lielāko daļu likumpārkāpumu izdara cilvēki bez psihiska rakstura traucējumiem. Patiesībā cilvēkiem ar šizofrēniju ir daudz lielāka iespēja ciest no vardarbības, nevis to īstenot,” uzsver Ņ.Bezborodovs.

Līdzīgās domās ir “Uzvediba.lv” un Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa. Piemēram, skaidrojot, kāpēc darba devēji mērķtiecīgi izvairās nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem pat tad, ja viņu profesionālās kompetences ir atbilstošas prasībām, viņa norāda, ka visa pamatā ir darba devēju nezināšana un aizspriedumi.

“Šie priekšstati var būt balstīti gan pagātnes pieredzē, gan filmās, grāmatās un nostāstos. Brīdī, kad darba devēji dzird par personām ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihiskās veselības izaicinājumiem, viņiem galvā uzreiz izveidojas kaut kāds noteikts tēls. Un viņi mijiedarbojas nevis ar to cilvēku, kurš realitātē ir blakus, bet gan ar šo uzbūvēto tēlu,” tā L.Bērziņa.

Tomēr abi eksperti ir vienisprātis – mēs nevaram izlikties, ka šie cilvēki neeksistē. Viņi ikdienā ir tepat, mums līdzās. Patiesībā par šiem “citādajiem” cilvēkiem var kļūt ikviens no mums, jo ir pierādīts, ka savas dzīves laikā ar garīga rakstura traucējumiem saskaras katrs trešais pasaules iedzīvotājs. Un šajā gadījumā runa nav tikai par šizofrēniju, autismu un Dauna sindomu. Ievērojami plašāk izplatīti ir tādi garīga rakstura traucējumi kā depresija un trauksme.

Šķiet, šaubu nav – cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, savukārt mums, pārējiem, pamudinājums mainīt savu attieksmi, kā arī zināšanas par to, kā varam veiksmīgāk mijiedarboties. Plašāka informācija par šīs mijiedarbības iespējām apkopota pievienotajā video.

Šo video materiālu izstrādājusi LR Labklājības ministrija ESF projektā “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)”.