InCSR

Lai gan 92% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir saskārušies ar ierobežojumiem digitālajā vidē, sabiedrības attieksme pret digitālās vides piekļūstamību šobrīd nav viennozīmīga – tikai retais spēj saskatīt tajā pievienoto vērtību. Raugoties no lietotāju perspektīvas, šķiet, ir skaidrs, ka piekļūstamība nozīmē lielākas ērtības. Bet kādas īsti priekšrocības tā sniedz biznesam?

Ja vēl pirms gada vai diviem par digitālās vides piekļūstamību Latvijā bija dzirdējis vien retais, šobrīd šis savdabīgais vārdu salikums publiskajā telpā izskan aizvien biežāk.

Piemēram, korporatīvajā vidē šobrīd dominē uzskats, ka investīcijas tīmekļa vietņu modernizācijā atbilstoši digitālās vides piekļūstamības principiem nav īsti racionālas, jo piekļūstamība ir aktuāla pārāk mazam lietotāju skaitam – tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tomēr šis uzskats ir maldīgs. Piekļūstamība ļauj padarīt digitālos resursus piekļūstamus ne vien šiem cilvēkiem, bet ikvienam lietotājam. Tā ļauj gan veicināt esošo un potenciālo klientu lojalitāti, gan uzlabot reputāciju, gan arī uzlabot ekonomiskās izaugsmes rādītājus.

Teorija ir vienkārša

Jā, nopietni redzes traucējumi ir tikai nelielai daļai jūsu digitālo resursu un pakalpojumu lietotāju. Tomēr ar īslaicīgiem redzes traucējumiem ikdienā var saskarties ikviens cilvēks. Piemēram, lielākā daļa lietotāju izmanto digitālo saturu viedtālruņos. Tiem ir raksturīgi visai mazi ekrāni, kas informācijas uztveri var apgrūtināt. Īpaši spilgtā apgaismojumā. Tāpēc, ja pielāgosiet savus digitālos resursus un pakalpojumus neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, to novērtēs arī citi lietotāji un jūsu peļņa pieaugs.

Jā, ar disleksiju sirgst tikai neliela daļa jūsu digitālo resursu un pakalpojumu lietotāju. Tomēr tekstuālas informācijas uztvere ikdienā var prasīt piepūli ikvienam cilvēkam. Ja ievērosiet digitālo resursu un pakalpojumu izstrādē piekļūstamības principus, kas ir saistoši dislektiķiem, to novērtēs arī citi lietotāji. Piemēram, seniori, ārzemnieki vai vecāki, kuri ar mazu bērnu rokās stāv rindā pie ārsta un mēģina paralēli viedtālrunī izsaukt taksometru vai pasūtīt pārtiku ar piegādi uz mājām. Un jūsu peļņa pieaugs.

Jā, arī kustību traucējumi ir tikai nelielai daļai jūsu digitālo resursu un pakalpojumu lietotāju. Taču teju ikviens lietotājs ir piedzīvojis situāciju, kad kāda tīmekļvietne nedarbojas viedierīcē, bet aizvērt reklāmas logu, apskatīt kādu produktu vai apstiprināt sīkdatņu politikas prasības izdodas vien ar n-to mēģinājumu, jo šim mērķim paredzētās “pogas” ir pārāk mazas. Tādēļ, ja pielāgosiet savus digitālos resursus un pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, to novērtēs arī citi lietotāji un jūsu peļņa pieaugs.  

Izklausās daudzsološi, vai ne?! Tomēr ir jāņem vērā, ka fokusēties tikai uz peļņu ir aplami. Būtiska nozīme ir arī zīmola vērtībai un organizācijas reputācijai, jo mūsdienu biznesa vidē organizācijas pievienotā vērtība ir nevis produkts vai pakalpojums, ko tā piedāvā, bet gan tas, kādas attiecības tā veido ar sabiedrību.

Prakse iedvesmo

Nav šaubu, ka teorija ir viena lieta, bet prakse – pavisam cita. Īpaši gadījumos, kad runa ir par investīcijām. Tāpēc, lai pieņemtu lēmumu par labu digitālās vides piekļūstamībai, nepieciešami spēcīgi argumenti. Sāksim ar ekonomiskajiem aspektiem.

Mēdz sacīt, ka piekļūstamības jautājumu ignorēšanai ir tāds pats “efekts” kā paziņot katram piektajam klientam, ka tev viņa nauda nav vajadzīga. Kā izriet no piekļūstamības ekspertu aprēķiniem, ievērojot digitālo resursu un pakalpojumu izstrādē digitālās vides piekļūstamības principus, uzņēmuma tirgus daļu iespējams palielināt par 20-25%. Šie ir tikai daži piemēri:

• Japānas lielākā universālveikalu tīkla “Mitsuhoshi” pārdošanas apjomi tiešsaistē pirmajā gadā pēc tīmekļvietnes un citu digitālo resursu pārveides atbilstoši digitālās vides piekļūstamības principiem pieauga par 45%.
• Kopš britu mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Tesco” pārveidojis savu tīmekļvietni atbilstoši digitālās vides piekļūstamības principiem, kā arī ievēro šos principus digitālo produktu izstrādē, tā ikgadējais apgrozījums palielinājies par 13 miljoniem mārciņu.
• Kopš ASV sabiedrisko radiostaciju tīkls NPR publicē savā tīmekļvietnē raidījuma “The American Life” ierakstu atšifrējumi tekstuālā formātā, tās kopējais apmeklētāju skaits palielinājies par 6,86%, bet unikālo apmeklētāju skaits – par 4,18%. Tas ļāvis piesaistīt vairāk reklāmdevēju, attiecīgi – palielināt apgrozījumu un peļņu.

“Nucleus Research” pētnieki aprēķinājuši, ka ASV mazumtirgotāji, kuru tīmekļvietnes ir vairāk vai mazāk piekļūstamas, ik gadu nopelna kopumā par 6,9 miljardiem ASV dolāru vairāk nekā viņu konkurenti, kuru tīmekļvietnes nav piekļūstamas. Savukārt kompānijas “Stardust” eksperti lēš, ka kopējais kapitāls, ko ik gadu neapgūst britu mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru tīmekļvietnes nav piekļūstamas, ir ap 14,3 miljardiem ASV dolāru.

Vēl viens būtisks aspekts, par ko aizdomāties – īstenojot piekļūstamības politiku, organizācija uzskatāmi parāda, ka ir korporatīvi atbildīga. Bet cilvēkiem patīk saistīt sevi, savu ikdienu ar zīmoliem, kas atbalsta sabiedrību. Piemēram, 55% patērētāju visā pasaulē labprāt maksātu vairāk par precēm un pakalpojumiem, ko piedāvā uzņēmumi, kuriem ir pozitīva ietekme uz apkārtējo vidi un sabiedrību kopumā, liecina kompānijas “Nielsen” dati.

Izvairīšanās maksā dārgi

Ja potenciālā iespēja uzlabot konkurētspēju un veicināt biznesa izaugsmi vēl nešķiet gana pārliecinošs arguments par labu piekļūstamībai, ir vērts aizdomāties par juridiskajiem un reputācijas riskiem.

Latvijā šādi precedenti nav bijuši, taču ASV strauji pieaug ar piekļūstamību saistīto tiesvedību skaits. Pērn vien ASV tiesā tika iesniegtas 2 256 prasības, kas ir par teju 180% vairāk nekā 2017. gadā, ziņo “Forbes”.

Tā dēvēto “taisnības cīnītāju” nežēlastībā līdz šim ir kritis ne viens vien zināms uzņēmums. Starp pēdējā laika skandalozākajām lietām jāmin populārās ASV dziedātājas Bejonse lieta, kas tika ierosināta pērn. Prasībā tika norādīts, ka dziedātājas oficiālā tīmekļvietne nav piekļūstama cilvēkiem ar redzes traucējumiem – viņu iespējas iegūt informāciju par mākslinieci un viņas mūziku, iegādāties biļetes uz koncertiem un dažādas preces, pieteikties ekskursijām u.tml. ir ļoti ierobežotas. Lieta vēl tiek izskatīta.

Pirms dažiem gadiem nopietnu reputācijas krīzi piedzīvoja arī filmu industrijas gigants “Disney”. Uzņēmums tika iesūdzēts tiesā par to, ka tā tīmekļvietnē publicētie video un audio materiāli nav piekļūstami cilvēkiem ar invaliditāti – cilvēki ar redzes traucējumiem šo saturu nevar izmantot, bet cilvēki ar kustību traucējumiem to nevar kontrolēt (piemēram, nevar izslēgt skaņu) u.tml. Tiesa noteica “Disney” filmu studijai par pienākumu novērst digitālās vides piekļūstamības ierobežojumus. Kādas investīcijas tas prasīja, nav zināms. Taču šī tiesvedība uzņēmumam izmaksāja 1,5 miljonus ASV dolāru. Tāpat tam bija jāizmaksā morālā kompensācija prasības iesniedzējam 15 000 ASV dolāru apmērā.

Secinājumi?!

Tikai viens. Digitālās vides piekļūstamība ir pozitīva uzņēmējdarbības prakse, kam mūsdienās ir ļoti nozīmīga loma biznesa ekonomiskās izaugsmes un korporatīvās ilgtspējas nodrošināšanā.