InCSR

Ikvienas organizācijas, tostarp uzņēmumu, darbību regulē virkne normatīvo aktu – gan vispārējie, gan speciālie – konkrētajai nozarei saistošie. Tiek izdoti arī citi tiesību akti, piemēram, politikas plānošanas dokumenti (pamatnostādnes, plāni, koncepcijas), kuros strukturētā veidā tiek ietverti ilgtermiņa (līdz 25 gadiem), vidēja termiņa (līdz 7 gadiem) vai īstermiņa (līdz 3 gadiem) priekšlikumi un pasākumi sociāli ekonomisko problēmu risināšanai, politiskajās vadlīnijās noteikto mērķu un attīstības prioritāšu sasniegšanai un to ietekmes izvērtēšanai.

Līga Batalauska, “GOLIN Riga” publisko attiecību konsultante, Ilgtspējas indeksa eksperte vietējās kopienas jautājumos

Atbildīga un ilgtspējīga uzņēmējdarbības prakse paredz, ka normatīvos un citus tiesību aktus ignorēt nedrīkst pat tad, ja tie ietekmē uzņēmuma darbību negatīvi. Tomēr ikvienam uzņēmumam ir iespēja gan iniciēt izmaiņas šajos aktos, gan dažādos veidos paust savu pozīciju par tajos plānotajām izmaiņām, tā panākot savam biznesam, nozarei labvēlīgākas pārmaiņas. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumiem ir jāizvēlas:

• sekot līdzi piedāvātajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, politikas plānošanas procesam VAI konstatēt jau spēkā stājušos grozījumus, kas var būt arī ar nelabvēlīgu ietekmi;
• paust individuālu viedokli par normatīvajos un tiesību aktos nepieciešamajām vai iecerētajām izmaiņām kompetentajām institūcijām, dažādos komunikācijas kanālos VAI iesaistīties nozaru, pārnozaru organizāciju darbībā un piedalīties visu uzņēmēju vai konkrētās nozares uzņēmumu konsolidēta viedokļa formulēšanā;
• piedalīties normatīvo un tiesību aktu grozījumu projektu apspriešanā VAI paļauties uz kvalitatīvu galarezultātu.

Iesaiste nozaru un pārnozaru organizācijās

Lai gan savu viedokli par izmaiņām normatīvajos un tiesību aktos var paust dažādi, tostarp ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, Latvijā uzņēmēji šim nolūkam salīdzinoši visbiežāk izmanto dažādas organizācijas.

Uzņēmēju organizācijas nav tikai tīklošanās vieta, kā varētu likties pirmajā brīdī, jo gadu gaitā tās izveidojušas pastāvīgu sadarbību ar valsts pārvaldi. Tām ir zināšanas par tiesību aktu izstrādes un apspriešanas procesiem, kā arī vērā ņemama pieredze interešu pārstāvniecībā. Ne velti šīs asociācijas tiek izmantotas kā platforma arī visiem uzņēmumiem vai kādai konkrētai nozarei būtisku iniciatīvu apspriešanai, kā arī tās uzņemas šo iniciatīvu virzīšanu un prezentēšanu.

Divas lielākās pārnozaru organizācijas ir Latvijas Darba devēju konfederācija jeb LDDK (valdības sociālais partneris) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jeb LTRK (valdības sadarbības partneris). Tomēr gandrīz katra nozare ir izveidojusi arī savu nozares asociāciju vai pat vairākas. Tāpat tiek veidotas konkrētu interešu organizācijas, kas apvieno dažādu nozaru uzņēmumus.

Plašāku priekšstatu par aktīvajām Latvijas nozaru organizācijām var gūt LDDK un LTRK biedru reģistros, kā arī aplūkojot nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušo organizāciju sarakstu.

Tiesību aktu projektu monitorings

Sekot līdzi tiesību aktu projektu virzībai ir vērtīgi, jo tā ir iespēja ne vien operatīvi uzzināt par plānotajām pārmaiņām un laicīgi pielāgoties tām, bet nepieciešamības gadījumā arī norādīt uz projekta trūkumiem un sniegt priekšlikumus tā pilnveidei.

Vērtīgākie resursi monitoringa īstenošanai ir:

• portāls TAP.lv, kurā projekti tiek publicēti tiesību akti, uzsākot to publisko apspriešanu;
• Saeimas likumprojektu reģistrs;
• oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” (portāls likumi.lv);
• Eiropas Savienības oficiālais vēstnesis (portāls EUR-Lex; ES tiesību akti).

Savukārt labākie palīgi šī uzdevuma īstenošanai ir:

• juristi (šim nolūkam var izmantot gan uzņēmuma iekšējos resursus, gan piesaistīt speciālistus no malas);
• uzņēmumi, kas sniedz interešu pārstāvniecības pakalpojumus;
• nevalstiskās organizācijas, kas gatavo regulārus apskatus par aktuālajiem tiesību aktu projektiem.

NB! Uzņēmumi no savu nozaru organizācijām un pārnozaru organizācijām, kas vienmēr ir informētas tieši par tiem saistošajām jomām un tiesību aktiem, var saņemt atlasītu sarakstu, kā arī papildu informāciju un analīzi. Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka nozaru organizācijas par dažādām iniciatīvām nereti uzzina vēl pirms to publiskošanas vai pat izstrādes, kas dod papildu laiku to izvērtēšanai.

Tiesību aktu projektu apspriešana

Uzņēmēji tiesību aktu projektu apspriešanā var iesaistīties divējādi. Pirmkārt, sniedzot priekšlikumus un iebildumus sabiedriskās apspriešanas ietvaros projekta izstrādātājam un/vai tiesību aktu portālā TAP.lv. Otrkārt, uzņēmēju organizāciju ietvaros, kas konsolidētu viedokli sniedz projekta izstrādātājam, tālākajās stadijās (starpministriju/starpinstitūciju saskaņošanā, Ministru kabinetā, atbildīgajā Saeimas komisijā), kā arī plašsaziņas līdzekļiem, lai piesaistītu plānotajām vai nepieciešamajām izmaiņām arī sabiedrības uzmanību.

Rezumējot iepriekš minēto, jāsaka, ka uzņēmumiem ir vairākas iespējas paust savu viedokli par plānotajām vai nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos – atliek tikai izvēlēties efektīvāko.