InCSR

Ja vēl salīdzinoši nesenā pagātnē uzņēmumi varēja brīvi izvēlēties darbiniekus, šobrīd ir otrādi – “spēles” noteikumus darba tirgū aizvien vairāk sāk diktēt darba ņēmēji, tāpēc darba devēju cīņa par talantiem ir ļoti sīva. Kā tajā gūt panākumus? Ekspertu vērtējumā līdz galam nenovērtēts potenciāls ir jaunieši, bet īpaši tā dēvētās Z jeb digitālās paaudzes pārstāvji, kuri šobrīd strauji ienāk darba tirgū, mainot darba vidi, darba kultūru, kā arī darba devēju un darba ņēmēju sadarbības principus.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma ekspertu aprēķiniem Z paaudze jeb jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem jau 2025.gadā veidos 27% kopējā pasaules darbaspēka. Tādējādi, domājot, kā integrēt tās pārstāvjus darba tirgū iespējami veiksmīgāk, aizvien aktuālāks kļūst jautājums – ko viņi sagaida no potenciālajiem darba devējiem un kā redz savas karjeras attīstību ilgtermiņā?

“Šobrīd jauniešiem darba tirgū ir daudzkārt vairāk iespēju nekā pirms gadiem 20 un vairāk, jo viņi ir darba devējiem iekārojams resurss. Tomēr veiksmīgāki šī resursa piesaistē ir tie, kuri spēj izprast jauno talantu individuālās vēlmes un vajadzības. Tas ir stāsts par elastīgu pieeju personālvadības jautājumiem,” uzsver “Evolution Latvia” Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa.

Līdzšinējie novērojumi gan liecina, ka, neraugoties darbaspēka deficīta radītajiem izaicinājumiem, ne visi darba devēji ir gatavi ieklausīties darbinieku vēlmēs un vajadzībās. To apliecina arī pētījumu dati. Piemēram, pētījumu kompānijas “Norstat” un “Evolution Latvia” īstenotās aptaujas dati* atklāj, ka 42% strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem jeb X un Y paaudžu pārstāvju, uz kuru pleciem ekspertu vērtējumā balstās mūsu nākotne, nejūtas darbā novērtēti un taisnīgi atalgoti.

Konkurētspējīgs atalgojums ir “must have”

Lai gan novērtējums darba vietā ietver dažādus faktorus, gados jaunāki cilvēki visaugstāk vērtē tieši finansiālo aspektu – 79% X paaudzes pārstāvju un 81% Y paaudzes pārstāvju kā būtiskāko kritēriju darba devēja izvēlē min konkurētspējīgu atalgojumu. Otrs nozīmīgākais kritērijs abās vecuma grupās ir privātās un darba dzīves līdzsvars, bet trešais – sociālās garantijas un bonusi.

“Darba devēji bieži norāda, ka jaunieši mūsdienās vēlas pelnīt vairāk, bet strādāt mazāk. Tomēr vēlme saņemt par savu darbu vairāk ir ļoti objektīva. Īpaši, ja ņem vērā šā brīža dzīves dārdzību. Jo viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlas strādāt, ir vēlme iespējami ātrāk iegūt neatkarību,” skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. “Arī vēlme strādāt mazāk nav nosodāma. Fakts, ka Latvijas iedzīvotāji strādā garākas darba stundas nekā vidēji Eiropā, turklāt vairumā gadījumu tas notiek uz virsstundu rēķina, nenozīmē, ka tā ir norma.”

Tradicionāli netaisnīgs novērtējums darbā negatīvi ietekmē ne tikai darbinieku motivāciju, darba efektivitāti un dzīves kvalitāti. Tas ir arī viens no galvenajiem darbavietas maiņas iemesliem. Lai arī gados jaunāki cilvēki par labu šādam lēmumam visbiežāk izšķiras neatbilstoša atalgojuma dēļ (X paaudze – 59%, Y paaudze – 51%), salīdzinoši bieži to veicina arī ierobežotas karjeras izaugsmes iespējas, ierobežotas personīgās un profesionālās pilnveides iespējas.

“Darba devēji mūsdienās ir spiesti nemitīgi domāt par papildu labumiem, ko piedāvāt esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem ar mērķi veicināt viņu lojalitāti. Tiesa, ir būtiski ņemt vērā, ka tā dēvētā darbinieku “labumu groza” vērtīgums ir ļoti subjektīvs. Piemēram, šī pētījuma dati apstiprina mūsu līdzšinējos novērojumus darbā ar jauniešiem – jaunajiem talantiem ir ļoti svarīgas ne vien socializēšanās iespējas un izklaide, bet elastīgs darba laiks, jo viņi vēlas apvienot darbu ar mācībām un arī hobijiem,” tā S.Kļaviņa.

Privātās un darba dzīves līdzsvara vērtība pieaug

Tieši vēlme apvienot darbu ar mācībām un hobijiem ir galvenais iemesls, kāpēc ļoti nozīmīgs faktors darba devēja izvēlē jauniešiem ir privātās un darba dzīves līdzsvarošanas iespējas. Piemēram, katrs piektais X un Y paaudzes pārstāvis ir mainījis darba vietu šī līdzsvara trūkuma dēļ.

“Ar privātās un darba dzīves līdzsvaru saistītie jautājumi šobrīd ir teju visu darba devēju dienas kārtībā, jo šis līdzsvars ir aktuāls visiem darba tirgus dalībniekiem. Tomēr jaunieši tam piešķir ievērojami lielāku vērtību nekā citu paaudžu pārstāvji. Iemesls? Manuprāt, jaunieši robežas starp privāto un darba dzīvi spēj novilkt daudz skaidrāk. Viņiem ir arī vairāk drosmes prasīt no darba devējiem to, kas viņiem ir svarīgi. Pie kam, tās lielākoties ir ļoti pragmatiskas lietas – ne vien konkurētspējīgs atalgojums, bet arī privātās un darba dzīves līdzsvara nodrošināšanai un turpmākajai izaugsmei nozīmīgas lietas,” norāda D.Helmane.

Arī “Evolution Latvia” pārstāve uzskata, ka gados jaunāki cilvēki darba tirgū ir drosmīgāki. Viņas vērtējumā tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar informācijas pieejamību. Tiesa, prasme ātri atrast dažāda veida informāciju par darba “tikumu” vēl neliecina. Pieredze rāda, ka jauniešu zināšanas par darbu parasti ir ļoti teorētiskas.

“Jaunieši savu pirmo darbu parasti atrod ļoti viegli. Viņiem šķiet, ka arī tālāk būs tikpat vienkārši. Taču tālāk konkurence ir lielāka, tāpēc tev ir jāzina, jāprot kas vairāk, lai darba devējs tevi pamanītu uz citu pretendentu fona. Tas daudziem ir liels pārsteigums. Viņi grib karjeru tagad un tūlīt. Tieši darba devēju uzdevums ir iemācīt jaunajiem talantiem gan darbu, gan disciplīnu,” skaidro S.Kļaviņa.

Darba devēju nozīmīgo lomu jauno talantu attīstīšanā uzver arī sociālā uzņēmuma un jauniešu platformas “Visas iespējas” dibinātājs Gustavs Mārtiņš Upmanis, jo arī viņa novērojumi liecina, ka jaunieši bieži vien nezina, ko nozīmē darbs un kā darbojas darba tirgus.

“Atrast darbu mūsdienās var ikviens. Arī jaunieši. Turklāt pieredze rāda, ka dedzīgākie paši ir gatavi uzrunāt potenciālos darba devējus, nevis gaida, kad darba sludinājumos parādīsies viņiem saistoši darba piedāvājumi,” norāda jaunais uzņēmējs. “Tomēr darba pieredzi mantot vai iemācīties, sēžot skolas solā, nav iespējams. Tāpēc darba devējiem vajadzētu izturēties pret jauniešiem ar lielāku empātiju. Tikai iekāpjot viņu “kurpēs”, var saprast, kas jaunajiem talantiem ir nepieciešams, lai iejustos komandā un darba tirgū kopumā ātrāk un veiksmīgāk.”

Izpratne par dažādības vadības principiem ir izšķiroša

Darba tirgus šobrīd piedzīvo nopietnas pārmaiņas – tas ir neapstrīdams fakts. Tomēr šīs pārmaiņas ir veicinājis ne tikai tehnoloģiskais progress un globālā pandēmija. Piemēram, Latvijas darba tirgu aizvien vairāk ietekmē gan sabiedrības straujā novecošanās, gan konstantā valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās. Eksperti ir vienisprātis – ja darba devēji neņems vērā šo aspektu un nekļūs elastīgāki nodarbinātības jautājumos, tie ar darbaspēka deficītu saistītos izaicinājumus tuvākajā nākotnē izjutīs vēl nopietnāk.

Lai iespēju robežās mazinātu šos izaicinājumus, darba devējiem ir jāskatās uz pieejamajiem darbaspēka resursiem plašāk par ierastajiem standartiem, īpašu uzmanību pievēršot nākotnes darba devējiem un darba ņēmējiem. Tomēr, lai uzvarētu cīņā par jaunajiem talantiem, ar jauniešu īpatsvara palielināšanu komandā vien nepietiek.

“Ir būtiski ņemt vērā, ka jaunieši nav homogēna grupa, jo mēs, cilvēki, esam ļoti dažādi – mūsu iespējas, pieredze, zināšanas, kā arī vēlmes un vajadzības atšķiras. Gūt panākumus cīņā gan par jaunajiem talantiem, gan arī jebkuru citu darbinieku var, tikai saprotot šīs atšķirības,” tā D.Helmane.

Plašāk – zemāk pievienotajā “Evolution Latvia” organizētās diskusijas “Kā iesaistīt jaunus cilvēkus darba tirgū?” video ierakstā.

* Aptauju par Z un Y paaudzes darbaspēka tendencēm īstenoja “Evolution Latvia” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat” 2022.gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot 504 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadiem.