InCSR

Uzņēmumi un iestādes nav vientuļas salas. Tieši tāpēc mūsdienās jebkuras organizācijas ilgtspēja un pastāvēšana ir atkarīga nevis no tās finansiālajiem panākumiem – apgrozījuma, peļņas rādītāju pieauguma u.tml., bet gan no tās iekšējo procesu un resursu pārvaldības kvalitātes. Šobrīd īpaši liela nozīme ir tam, kā organizācijas rūpējas ne vien par cilvēkiem, bet arī apkārtējo vidi, jo klimata krīze ir ļoti reāla. Turklāt tā mūs gan katru individuāli, gan arī visus kopā ietekmē vairāk, nekā šķiet pirmajā brīdī.

Raugoties no klimata risku viedokļa, Latvija vēl ir visnotaļ izdevīgā situācijā – salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, mēs neciešam no ūdens trūkuma un postošām viesuļvētrām, mums valstī joprojām ir novērojama plaša bioloģiskā daudzveidība u.tml. Tomēr šī situācija var būtiski mainīties jau pārskatāmā nākotnē, ja klimata pārmaiņu radītie riski tiks ignorēti gan organizāciju, gan valsts, gan arī sabiedrības līmenī. Tāpat ir jāatceras, ka Latvija ļoti daudzās jomās ir cieši saistīta ar citām valstīm, un tas nozīmē tikai vienu – ja šīm valstīm radīsies kādas problēmas klimata pārmaiņu dēļ, mēs to izjutīsim ļoti drīz.

Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, tā mazinot arī to ietekmi uz dažādu organizāciju, valsts un pasaules ilgtspēju, ir būtiski ņemt vērā trīs lietas.

Iespējas ir vienmēr

Uzskats, ka atbildība pret vidi ir jāuzņemas tikai ražojošajiem uzņēmumiem, ir maldīgs. Tas ir jādara jebkuram uzņēmumam un iestādei, jo, līdzīgi kā mūsu individuālā atbildība nebeidzas pie mūsu mājas sliekšņa, arī organizāciju atbildība gan vides, gan darba drošības, gan arī citās jomās sniedzas ievērojami tālāk par to biroju durvīm un teritoriju vārtiem.

“Mana pārliecība – tie, kas grib, vienmēr meklē iespējas, bet tie, kas negrib, vienmēr atradīs atrunas. Piemēram, daudzi uzņēmumi lēmumu neattīstīt “zaļākus” produktus un pakalpojumus skaidro ar to, ka patērētāji to nepieprasa. Protams, mēs vienmēr varam gaidīt, kad patērētājs klauvēs pie durvīm un jautās, kur ir atbildīgi radītais produkts, vai Eiropa ieviesīs kādu jaunu regulējumu. Taču stratēģiski izdevīgāk ir būt tam pirmajam, kurš diktē toni un rada noteikumus, nevis sekot konkurentiem,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Jo ambiciozāki mērķi, jo labāk

Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, ir nepieciešama tūlītēja rīcība, ko apliecina arī Parīzes nolīgums un Eiropas Zaļais kurss. Kas ir būtiski – pirmais solis ceļā uz globālām pārmaiņām ir mūsu individuālo ikdienas paradumu maiņa. Nākamais solis jau ir šo paradumu pārnešana organizāciju un valsts līmenī. Tiesa, ir šeit jāatceras, ka jebkādi paradumi ilgtermiņā nav efektīvi, ja tie nav piesaistīti kādam mērķim.

“Ir ērti izvēlēties viegli sasniedzamus mērķus. Taču tas neliek izkāpt no komforta zonas, domāt par inovācijām. Pieredze rāda, ka daudz labākus rezultātus ilgtspējas jomā – arī jautājumos, kas attiecas uz vidi, iespējams sasniegt, izvirzot ambiciozus mērķus. Ja Latvijas organizācijas to ņemtu vērā, mēs būtu veiksmīgāki arī pasaules līmenī,” ir pārliecināta D.Helmane.

Plānot var un vajag

Atbildība pret vidi, līdzīgi kā atbildība pret cilvēkiem, ilgtermiņā atmaksājas. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas pētījumu dati liecina, ka klimata risku ignorēšana organizācijām izmaksā ievērojami dārgāk, nekā pielāgošanās pārmaiņām un to ietekmes uz vidi mazināšana.

“Nav šaubu, ka mēs nevaram nevienu piespiest plānot ar ilgtspēju, tostarp organizāciju ietekmi uz vidi, saistītos jautājumus ilgtermiņā. Tomēr tās ir vadāmas izmaksas, ko var un vajag plānot savlaicīgi. Piemēram, lielajiem uzņēmumiem ilgtspēja ir izdzīvošanas jautājums, jo interese par ilgtspējīgu biznesu no investoru, banku puses strauji palielinās. Savukārt biržā ilgtspējīgam biznesam ir lielākas iespējas saņemt pakalpojumus uz izdevīgākiem nosacījumiem. Nesaprast un nezināt šīs lietas ilgtermiņā ir ļoti riskanti,” norāda Latvijas Bankas ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš piebilst, ka šobrīd pasaulē ir vērojama ilgtspējas transformācija. Pārmaiņas ir tik lielas, ka savas pozīcijas tirgū tuvākā vai tālākā nākotnē būs “jāpārstartē” faktiski ikvienai organizācijai. Tās, kuras “nogulēs” īsto brīdi vai nebūs pienācīgi pielāgojušās, var zaudēt ļoti daudz.

“Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka šajā pārmaiņu procesā nav vietas pārgalvībai. Riskēt un izmantot jaunās iespējas vajag, jo no tā iegūs visi – tiks veicināta ne vien uzņēmumu izaugsme, bet arī valsts ekonomiskā attīstība un sabiedrības labklājība. Tomēr tas jādara ar mēru. Uzmanīgi un tālredzīgi,” tā E.Kušners.

Plašāk – podkāsta “Tirgziņu tēzes” 39.epizodes “Ilgtspēja no ekonomiskās prizmas” ierakstā. Galvenie tajā apskatītie jautājumi:

• Ko nozīmē gudra resursu izmantošana no valsts, dažādu organizāciju un sabiedrības perspektīvas?
• Kā veicināt patērētāju lēmumu pieņemšanu par labu ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem?
• Kāda loma sabiedrības izglītošanā par būtiskākajiem ilgtspējas aspektiem ir spēcīgām nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv ilgtspējas vērtības?