InCSR

Lai gan pēdējos gados daudz ir darīts, lai padarītu Latvijas sabiedrību iekļaujošu, ir viena joma, kurā situācija uzlabojas ļoti gausi, un tā ir digitālās vides piekļūstamība. Ja valsts pārvalde pēdējā gada laikā ir apzinājusies problēmu un centusies situāciju mainīt, tad privātajā sektorā situācija nav tik cerīga.

Pēteris Jurčenko, digitālās vides piekļūstamības eksperts un sociālās iniciatīvas Piekļūstamība.lv autors

Šā gada martā sociālā iniciatīva Piekļūstamība.lv kopā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu vebinārā “Piekļūstamības radars” prezentēja pētījuma datus par situāciju digitālās vides piekļūstamības jomā. Secinājums nebija iepriecinošs – visām 100 Latvijas pēc apgrozījuma un darbinieku skaita ietekmīgāko uzņēmumu tīmekļvietnēm bija vairākas piekļūstamības problēmas, kas ievērojami apgrūtina to izmantošanu ikdienā.

Problēmas teju visās tīmekļa vietnēs

Izvērtējot pētījuma rezultātus, atklājām, ka biežāk sastopamās problēmas, kas ievērojami apgrūtina dažādu uzņēmumu tīmekļvietņu izmantošanu, ir saistītas ar krāsu kontrastu un “Alt” tekstu jeb attēlu aprakstu, kas sniedz cilvēkiem ar redzes traucējumiem priekšstatu par attēla saturu, neizmantošana.

Komentējot situāciju digitālās vides piekļūstamības nodrošināšanā pa nozarēm, varu teikt, ka rezultāti ir samērā līdzīgi. Salīdzinoši labāka piekļūstamība (71%) ir tādu nozaru uzņēmumu tīmekļvietnēm kā transports un uzglabāšana, IT un komunikācijas, būvniecība un nekustamie īpašumi, kā arī ražošana. Savukārt nedaudz zemāka tā ir tirdzniecības (68%), enerģētikas un komunālo pakalpojumu (67%), administratīvo pakalpojumu (67%), kā arī finanšu un apdrošināšanas (65%) nozaru uzņēmumiem. Tas nozīmē tikai vienu – darāmā privātajā sektorā digitālās vides piekļūstamības uzlabošanā ir ļoti daudz. Ar ko sākt? Šajā ziņā valsts un pašvaldību sektors rāda priekšzīmi.

Situācija valsts pārvaldē uzlabojas

Pēdējā gada laikā mēs esam vadījuši digitālās vides piekļūstamības mācības virknei uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu. Gan mani, gan arī citu mūsu ekspertu novērojumi liecina, ka Latvijas korporatīvajā vidē ir palielinājusies gan izpratne par šo jautājumu, gan arī zināšanas, kā pilnveidot tīmekļvietnes, lai tās būtu piekļūstamas.

Ja valsts pārvaldes vēlme uzlabot savas tīmekļvietnes ir saprotama, proti, tai ir jānodrošina, ka informācija ir vienlīdz labi pieejama visiem cilvēkiem bez izņēmuma (to arī nosaka pastāvošais regulējums), tad par ieguvumiem biznesam runāts ir pārāk maz. Taču tādi ir.

Ieguvumi biznesam

Digitālās vides piekļūstamības nodrošināšana ne tikai veicina iekļaujošas sabiedrības veidošanos, bet arī var dot labumu uzņēmumiem un organizācijām vismaz divos veidos. Pirmkārt, biznesi, kuri digitālās vides piekļūstamību uztver kā prioritāti, var iegūt lielu un bieži vien neievērotu cilvēku ar invaliditāti auditoriju, tā paplašinot noieta tirgu. Kā nekā, saskaņā ar dažādu jomu ekspertu aplēsēm cilvēku ar invaliditāti pirktspēja pasaulē ir vairāk nekā viena triljona ASV dolāru apmērā, jo saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 15 % pasaules iedzīvotāju dzīvo ar kāda veida invaliditāti.

Otrkārt, piekļūstamas tīmekļvietnes un piekļūstams to saturs var uzlabot optimizāciju meklētājprogrammās, palielināt tīmekļvietņu datplūsmu un uzlabot to izmantošanas pieredzi visiem lietotājiem.