InCSR

Ņemot vērā aktuālo un potenciālo klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz dažādu pasaules reģionu attīstību, 2022.gada gada nogalē norisinājās jau 27. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu sanāksme (COP27), kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Šajā sanāksmē, ko organizēja COP27 prezidentējošā valsts Ēģipte, īpaša vērība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar globālās klimatrīcības paātrināšanu.

Lai arī COP27 sarunas nebija vieglas, to dalībniekiem izdevās vienoties par būtiskāko – līdz šim panāktās vienošanās par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu nav pietiekamas, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, kā arī nerisina klimata krīzi efektīvi. Ņemot vērā ekspertu prognozes, no kurām izriet, ka īpaši nozīmīga klimata krīzes mazināšanā būs tuvākā dekāde, tika pieņemts lēmums, ka, lai sasniegtu šī nolīguma mērķus, ir nekavējoties jāsāk īstenot vienošanās globālās gaisa temperatūras pieauguma noturēšanu 1,5°C robežās salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

Diskutējot par citiem risinājumiem, kā efektīvi samazināt SEG emisijas globālā līmenī un veicināt dalībvalstu spējas pielāgoties gan šā brīža, gan arī nākotnes klimata pārmaiņām, pirmo reizi COP vēsturē tika aktualizēts enerģētikas jautājums, īpaši nepieciešamība nodrošināt taisnīgu pāreju uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Proti, puses vienojās, ka ir nepieciešams paātrināt tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai pārietu uz zemu emisiju enerģijas sistēmām, veicinot tīras enerģijas ieguves palielināšanu un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, tajā pašā laikā ieviešot taisnīgu pāreju atbalstot trūcīgākos un visneaizsargātākos sabiedrības locekļus.

Tāpat tika panākta vienošanās par Zaudējumu un postījumu fonda izveidi, kas ir īpaši nozīmīgs atbalsts attīstības valstīm, kuras klimata pārmaiņas izjūt visvairāk, taču to kapacitāte pielāgoties šīm pārmaiņām ir vismazākā.

Plašāk – zemāk pievienotajā kopsavilkumā par COP27 sanāksmes rezultātiem, ko sagatavojuši LR Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.