InCSR

Zaļmaldināšanas prakse kļūst aizvien izplatītāka visā pasaulē, tostarp Latvijā – pēdējā gada laikā ar to personīgi saskāries teju katrs piektais valsts iedzīvotājs, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” dati*. Ekspertu vērtējumā šādas situācijas veicina cilvēku aizraušanās ar pasaules glābšanas ideju. Proti, virkne organizāciju, reaģējot uz sabiedrības spiedienu un aizvien pieaugošajām dažādu regulējumu prasībām uzņemties rūpes par vidi, apzināti vai neapzināti cenšas izlikties “zaļākas”, nekā ir patiesībā. Tādējādi aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kā neuzķerties uz šī zaļmaldinātāju “āķa”?

Efektīvākais līdzeklis, kā pasargāt sevi no tādu preču un pakalpojumu iegādes, kas perspektīvā var sagādāt ne vien vilšanos, bet arī veselības un drošības riskus, ir zināšanas. Tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) eksperti ir sagatavojuši piecus praktiskus padomus, kā atpazīt ar zaļmaldināšanu saistītās situācijas ikdienā.

“Zaļākā” iespējamā izvēle – atteikšanās

Daudzi uzņēmumi ar mērķi veicināt bezatkritumu dzīvesveidu piedāvā EKO, BIO produktus pārstrādājamos iepakojumos, kas iegūti no bioloģiskās lauksaimniecībās ražotiem augļiem un dārzeņiem vai patērē mazāk elektrības. Tomēr šāda dzīvesveida pamatā ir četri principi, kuru hierarhijas augšgalā ir atteikšanās no precēm un pakalpojumiem, nevis “zaļāk” ražotu vai iesaiņotu preču iegāde. Tam seko patēriņa samazināšana, atkārtota produktu izmantošana un to šķirošana pārstrādei.

“Pirms ko iegādāties, ir vērts aizdomāties, vai, neraugoties uz “zaļajiem” reklāmas saukļiem vai lielajām atlaidēm, jums šī lieta tiešām ir nepieciešama. Pērkot pēc būtības nevajadzīgu produktu pārstrādājamā iepakojumā, mēs joprojām radām negatīvu ietekmi uz vidi, no kuras bija iespējams izvairīties,” uzsver “Latvijas Zaļais punkts” vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga.

Ne viss ir zelts, kas spīd

Tāpat eksperti aicina kritiskāk vērtēt tā dēvētos “zaļos” saukļus un marķējumus, kas tiek norādīti uz preču iepakojumiem un to reklāmas materiālos. Iemesls – daudzi produkti tiek pozicionēti kā BIO, EKO, bez ĢMO vai 100% pārstrādājami nepamatoti.

Lai varētu objektīvi novērtēt, kad tie vai citi marķējumi izmantoti pamatoti, nepieciešamas zināšanas par uzticamiem, preču un pakalpojumu atbilstību vides standartiem apliecinošiem sertifikātiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā, lai tos iegūtu. Piemēram, par Eiropas Savienības ekomarķējumu. Tā pamatā ir ideja, ka produkta ietekmei uz vidi jābūt daudz mazākai par konkurējošo produktu ietekmi, bet efektivitātei – tādai pašai vai augstākai: https://ej.uz/ekomarkejums 

Nespried par “vīru” pēc cepures

“Jebkura produkta noformējums, pirmkārt un galvenokārt, ir mārketinga instruments, kura mērķis ir veicināt tā noietu tirgū. Tāpēc ir būtiski ņemt vērā, ka zaļa krāsa un ar vidi saistīti objekti – piemēram, mežs, koku lapas, ūdens – produkta noformējumā nenozīmē, ka tas ir “zaļš”,” uzsver L.Berga.

Viņa vērš uzmanību arī uz to, ka tā dēvētais “zaļais” iepakojums, kas ražots no kartona, nebalināta papīra u.tml., ne vienmēr nozīmē to, ka konkrētā produkta ietekme uz vidi ir mazāka nekā konkurentiem. Preces un pakalpojumi par videi draudzīgiem ir uzskatāmi vien tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Piemēram, atbilstošs (un uzticams) sertifikāts. Vietā piebilst, ka šādiem sertifikātiem uzmanību preču un pakalpojumu izvēlē pievērš vien 8% Latvijas iedzīvotāju – galvenokārt sievietes.

“Zaļums” ir jāvērtē kritiski

Reklamējot dažādus produktus, aizvien biežāk tiek akcentēts to “zaļums”. Šim mērķim nereti tiek izmantoti vispārīgi apzīmējumi, no kuriem nekļūst skaidrs, uz ko tieši tie attiecas – uz pašu produktu, tā iepakojumu vai ražošanas, piegādes procesu.

“Ja nav paskaidrojošas informācijas, šie apzīmējumi var tikt uzskatīti par maldinošiem. Savukārt, ja šāda informācija ir, tā jāvērtē ar zināmu kritikas devu. Piemēram, ja ir norādīts, ka iepakojums izgatavots no pārstrādājamiem materiāliem, var gadīties, ka pārstrādei kvalificējas tikai atsevišķas tā daļas. Tāpat iepakojums var būt teorētiski pārstrādājams, bet faktiski specifiskās tehnoloģijas dēļ Latvijā netiek pārstrādāts,” uzsver L.Berga

Produktu dzīves ciklam ir nozīme

Virkne tirgotāju piedāvā saviem pircējiem papīra un auduma maisiņus, uzsverot, ka tie ir ilgtspējīgāki, videi draudzīgāki nekā plastmasas maisiņi. Šādi apgalvojumi var tikt uzskatīti par maldinošiem, jo realitātē maisiņu ilgtspēja ļoti lielā mērā ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, cik garš ir to dzīves cikls jeb cik bieži tie tiek izmantoti. Tieši produktu dzīves cikls ir lieta, par ko ir vērts aizdomāties, lai veiksmīgāk izvairītos no zaļmaldinātāju “tīkliem”. Piemēram, tikai retais aizdomājas par to, kur un kā ir ražota iecienītākā kafija, kā un cik tālu tā tiek transportēta u.tml.

“Mēs dzīvojam laikmetā, kad ikviens var būt medijs. Tāpēc aizvien lielāks uzņēmumu motivators īstenot godprātīgu uzņēmējdarbības praksi ir bailes par reputāciju. Mūsu pārliecība – jo zinošāki būs iedzīvotāji par to, kā izpaužas zaļmaldināšanas prakse, jo lielāka ir iespēja, ka viņi iestāsies par savām tiesībām, kas uzņēmumiem liks mainīt savu pieeju komunikācijai par to centieniem vides jomā. Tādēļ esam ne vien apkopojuši padomus Latvijas iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par zaļmaldināšanu, bet arī izstrādājuši Ilgtspējas radaru – rīku, ar kura starpniecību ikvienam ir iespēja anonīmi paust bažas par uzņēmumu iespējami maldinošo praksi gan vides, gan arī citās ilgtspējas jomās,” norāda InCSR vadītāja Dace Helmane.

Viņa atklāj, ka ar mērķi aktualizēt Latvijas korporatīvajā vidē un sabiedrībā kopumā ar zaļmaldināšanu saistītos jautājumus, InCSR laikā no 12. līdz 16.jūnijam organizē Atbildīga biznesa nedēļu 2023, kurā īpaša vērība tiek pievērsta zaļmaldināšanas radītajiem riskiem un to novēršanai.

Izpratni par ilgtspējīgu palīdz veicināt “Clean R”, “Delfi”, “Latvenergo” un “Swedbank”.

.

* Aptauja īstenota 2023.gada maijā, aptaujājot tiešsaistē 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.