InCSR

Arvien vairāk Eiropas uzņēmumu ziņo par apņemšanos sasniegt savus dekarbonizācijas mērķus līdz šā gadsimta vidum vai pat ātrāk. To pamatideja ir novērst dažādās jomās – no ražošanas līdz tirdzniecībai, no enerģētikas līdz transporta pakalpojumiem – emisijas, kas rada klimata pārmaiņas. Bet ko īsti tas nozīmē potenciālajam auto pircējam, jebkuram pasaules iedzīvotājam un videi kopumā?

Ģeogrāfija aptver lielāko daļu pasaules

Jau virkne uzņēmumu visā pasaulē ir apņēmušies kļūt ne tikai oglekļa neitrāli, bet arī panākt nulles izmešus, respektīvi – savā darbībā neradīt nevienu gāzi, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā daļa šo organizāciju plāno sasniegt šo mērķi līdz 2050.gadam, kā noteikts Parīzes klimata nolīgumā. Šī dokumenta mērķis ir noturēt globālās temperatūras paaugstināšanos 1,5 grādu robežās.

Pozitīvi vērtējams faktors – aktivitātes, ko īsteno organizācijas, kas uzņēmušās šīs saistības, jau aptver 88% globālā izmešu apjoma. Tomēr saskaņā ar Net Zero Tracker datiem 699 no 2000 biržas sarakstā iekļautajām ieņēmumu ziņā lielākajām pasaules kompānijām vēl nav uzņēmušās nulles emisiju saistības.

Oglekļa neitrāli uzņēmumi atmosfērā likvidē tik daudz CO₂, cik paši izdala. Runājot par autorūpniecības nozari, tas pirmajā brīdī var šķist vienkārši – jāsaražo pēc iespējas vairāk elektromobiļu un jākompensē iekšdedzes dzinēju piesārņojums ar citiem līdzekļiem. Tomēr realitātē tas ir daudz komplicētāk, nekā šķiet.

Pirmkārt, automašīnu ražošanas nozare ir ļoti sarežģīta. Otrkārt, globālo šīs nozares dalībnieku ģeogrāfija aptver lielāko daļu pasaules. Visbeidzot, treškārt, dažādās pasaules daļās ir dažādas prasības. Arī autovadītāju vajadzības atšķiras. Tādējādi autoražotājiem, ņemot vērā darbības specifiku, ir jāaprēķina emisijas ne tikai no saviem galaproduktiem, bet arī no visas to darbību ķēdes, kas ietver ražošanu, trešo pušu ieguldījumu, pārdošanu un virkni citu procesu.

Ambiciozs plāns

Ne mazāk svarīgs faktors ceļā uz “zaļajiem” mērķiem ir laiks. Tāpēc kompānija “Jaguar Land Rover” nākusi klajā ar vērienīgu, vairākus miljardus eiro vērtu, emisiju samazināšanas plānu, ko tā apņēmusies īstenot līdz 2050.gadam. Piemēram, jau tuvākajos gados paredzēts izlaist sešas jaunas pilnībā elektriskas Land Rover automobiļu versijas, tostarp elektrisku nākamās paaudzes Range Rover.

Taču uzņēmuma plāni neaprobežojas tikai ar ekoloģiski “tīru” produktu ražošanu. Paredzams, ka no 2019. līdz līdz 2030.gadam tas samazinās tiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas no auto ražošanas un savas darbības teju uz pusi jeb par 46%. Kompānija ir apņēmusies samazināt šīs emisijas arī uz vienu transportlīdzekli – vidēji par 54% visā ražošanas ķēdē un par 60% visā tā kalpošanas laikā. Šie aprēķini veikti sadarbībā ar iniciatīvas “Science Based Targets” zinātniekiem.

Saskaņā ar organizācijas “Compensate” ekspertu aplēsēm drošais CO₂ izmešu līmenis pasaulē tika pārsniegts jau 1987.gadā, tādēļ šobrīd ir būtiski atbrīvot atmosfēru no iespējami lielāka daudzuma oglekļa dioksīda. To var izdarīt vairākos veidos – sākot ar emisiju kompensācijas mehānismu ieviešanu un beidzot ar CO₂ uztveršanai paredzētu ierīču ieviešanu. Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka CO₂ nav vienīgā siltumnīcefekta gāze, kas ietekmē klimatu. Tas nozīmē tikai vienu – lai īstenotu vērienīgus mērķus, emisijas ir ne vien jāizolē, bet arī jākompensē.

Uzņēmumi, kas nosaka šādus mērķus, tostarp jau minētā kompānija “Jaguar Land Rover”, ir pieņēmuši lēmumu kompensēt metāna (CH₄), slāpekļa oksīda (N₂O) un dažādu fluorogļūdeņražu emisijas. Tās sauc par nulles neto emisijām, kas savā būtībā ir tā pati oglekļa neitralitāte, bet ar lielāku neitralizācijas mērogu.

Ar vienu iestādītu koku nepietiek

Līdzšinējā pieredze rāda, ka dažādu organizāciju apņemšanās ilgtspējas jomā ne vienmēr tiek īstenotas praksē. Gan apzināta, gan arī neapzināta patērētāju maldināšana ilgtspējīgu komercpraksi un valsts ekonomisko izaugsmi neveicina, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) ir izstrādājis Ilgtspējas kodeksu, kā arī Ilgtspējas radaru, kas ikvienam interesentam sniedz iespēju anonīmi informēt ekspertus par gadījumiem, kad ražotāja apgalvojumi šķiet apšaubāmi. Tos ir iespējams pārbaudīt.

“Man bieži jautā: ja uzņēmuma autoparkā būs tikai elektroauto, vai tas iegūs augstāku novērtējumu Ilgtspējas indeksā. Es uzreiz saku – nē! Jo pirmais solis ir izvērtēt, vai auto vispār ir vajadzīgs. Šodien pamatproblēma ir klimata krīze. Kāpēc mēs runājam par to tagad? Jo pasaulē pieaug patēriņš. Tāpēc vispirms ir jāsaprot, vai mums tiešām nepieciešams tas, ko vēlamies iegādāties, – T-krekls, auto vai kas cits. Tikai tad var domāt par paradumiem un vajadzībām,” norāda InCSR vadītāja Dace Helmane.

Viņas vērtējumā tikpat būtiski ir izsvērt, kādu automašīnu iegādāties, tostarp – cik lielu. Turklāt, ja transportlīdzeklis vai jebkura cita prece tiešām ir nepieciešama, ieteicams izvērtēt to visā lietošanas ciklā. Tas nozīmē pievērst uzmanību ne vien cenai, bet arī uzturēšanas izmaksām.

“Automašīnas gadījumā es skatītos, kur atrodas servisa centrs – vai man turp nebūs jābrauc cauri visai pilsētai,” skaidro D.Helmane, piebilstot, ka šajā gadījumā runa ir ne tikai par ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī finanšu aspektu. “Nozīme ir degvielas patēriņam un rezerves daļu pieejamībai. Piemēram, ja es nopirkšu ASV ražotu spēkratu, tā detaļas būs jāpiegādā no valsts, kas atrodas otrpus okeānam. Cik sarežģīta šajā gadījumā būs apkope neatkarīgi no transportlīdzekļa veida – elektriskais vai iekšdedzes auto?!”

Tāpat ieteicams uzmanīties arī no tā dēvētās zaļmaldināšanas, kas bieži novērota publiskajā telpā. Piemēram, daudzi auto ražotāji un tirgotāji “grēko”, izplatot paziņojumus, ka par katru pārdoto automašīnu tiks iestādīts viens koks, kas “dzēsīs” šo spēkratu radītos izmešus.

“Es ieteiktu šādus paziņojumus vērtēt kritiski, jo, zinot automašīnas ietekmi uz vidi, ir skaidrs, ka ar vienu koku šajā gadījumā nepietiek,” tā InCSR vadītāja.

Gaidām jauno Eiropas regulējumu

Tā kā automašīnu ražošanas procesā tiek izmantoti dažādi reti metāli, patērētājs nemaz nespēj īsti novērtēt, cik zaļš un ilgtspējīgs ir konkrētais auto. Turklāt ir jāņem vērā, ka ražošana ir viena lieta, bet uzturēšana – pavisam cita. Var gadīties, ka degvielas patēriņš finansiālā izteiksmē nebūs lielāks par to detaļu apjomu, kas tiek izmantots automašīnas ražošanas procesā.

Šobrīd tapšanas procesā ir jaunais Eiropas regulējums, kas nosaka, ka lielajiem ražotājiem būs jāatklāj visa produkta ražošanas ķēde, tostarp jāpaskaidro, no kurienes ņemts metāls un vai sagatavju iegūšanas procesā netiek izmantoti neētiski paņēmieni. Piemēram, auto ražotājs savā tīmekļvietnē var norādīt, kur un kā tiek iegūta automašīnas salona apdarei izmantotā āda un kur ir ražotas pārējās daļas. Tas būtu pareizais veids, kā komunicēt ar pircēju.

“Šobrīd jau ir pieejami dažādi rīki, kas ļauj salīdzināt ar emisijām saistītos datus ar pārējo ražotāju teikto. Ir ļoti svarīgi, lai patērētājs varētu pārliecināties, vai ražotāja teiktais atbilst patiesībai,” rezumē D.Helmane.