InCSR

Emocionālā labsajūta ietekmē ne vien cilvēka veselību un attiecības ar līdzcilvēkiem, bet arī darba produktivitāti. Piemēram, Pasaules veselības organizācijas eksperti aprēķinājuši, ka tipiskākās sliktas emocionālās pašsajūtas pazīmes – stress, depresija un trauksmes sajūta – katru gadu rada pasaules ekonomikai zaudējumus aptuveni 1000 miljardu ASV dolāru apmērā.

Globālās pandēmijas ietekmē šo zaudējumu apmērs ir būtiski palielinājies, turklāt ne tikai tāpēc, ka nu jau gadu ekonomiskā aktivitāte daudzās jomās ir teju paralizēta. Dažādu pētījumu dati liecina, ka arī cilvēku emocionālā labsajūta ir pasliktinājusies. Piemēram, 41% strādājošo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka globālā pandēmija ir ietekmējusi viņu emocionālo labsajūtu, turklāt 81% no viņiem norāda, ka šī ietekme ir bijusi negatīva. (Kantar, 2020)

Tā kā cilvēki ir ļoti dažādi, arī metodes, kas tiek izmantotas cīņā ar COVID-19 radītajiem emocionālajiem izaicinājumiem, atšķiras. Pieredze gan liecina, ka šīs metodes ne vienmēr ir efektīvas un veselīgas. Tāpēc ar mērķi atrast efektīvākos risinājumus emocionālās labsajūtas uzlabošanai gan krīzes situācijās, gan arī ikdienā, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar ONSC veselības veicināšanas nodaļu Oveselība šā gada 7.aprīlī, Pasaules veselības dienā, organizēja konferenci “Emocionālā labsajūta darbā un mājās”. 

Kā izriet no šai konferencei pieaicināto lektoru sacītā, viens no galvenajiem šķēršļiem ceļā uz emocionālo labsajūtu ir cilvēkiem tik raksturīgā tieksme “bēgt” no problēmām, nevis pieņemt un risināt tās. Tas ekspertu vērtējumā ir ātrākais ceļš, kā nonākt atkarību jūgā.

Piemēram, LR veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade skaidroja, ka cilvēka dabā ir izvairīties no negatīvām, nepatīkamām emocijām – bailēm, panikas, trauksmes, bezspēcības sajūtas. Taču šī stratēģija ilgtermiņā nav efektīva, jo cilvēks “fight or flight” jeb “cīnies vai bēdz” stāvoklī var funkcionēt ļoti īsu laika sprīdi.

“Negatīvās emocijas ir daļa no mums. Ja tās iemācās pieņemt, no šīm emocijām dažkārt var gūt ļoti enerģiju un spēku,” ir pārliecināta M.Krivade.

Līdzīgās domās bija arī psihiatrs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Viņš uzsvēra, ka “cīnies vai bēdz” taktika ir dabiska smadzeņu reakcija uz pārslodzi. Tiesa, ja dabā “bēgšana” ir labākā izdzīvošanas stratēģija, sabiedrībā ir citādi, jo katrs cilvēks pats par sevi  ir ļoti vājš – viņa izdzīvošana ļoti lielā mērā atkarīga no mijiedarbības ar līdzcilvēkiem. Tieši sociālā iesaiste ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atpūtināt smadzenes un uzlabot emocionālo labsajūtu.

Socializēšanās nozīmīgo lomu emocionālās labsajūtas veicināšanā uzsvēra arī teologs un noētiskās veselības kopienas “Elizeja” dibinātājs Kaspars Simanovičs: “Jaudīgākais cilvēka spēka avots ir attiecības ar līdzcilvēkiem. Tomēr ne visi prot veidot šīs attiecības. Gadījumos, kad tās izveidot neizdodas, mēs meklējam alternatīvas, kas palīdz norimties, atgūt enerģiju, iedvesmu. Šajā brīdī mūs no atkarībām šķir tikai viens solis.”

Viņaprāt, atkarības mūsdienu sabiedrībā tiek novērtētas par zemu. Bieži vien tās mēdz jaukt ar hobijiem, jo robeža, kas šķir aizraušanos no atkarības, ir ļoti subjektīva. Tomēr aizrautīga un atkarīga cilvēka domāšana atšķiras. Otrajiem ir novērojams gribasspēka trūkums, tāpēc viņi allaž cenšas izdomāt jebkādus leģitīmus iemeslus, lai “atļautu” sev turpināt postošo ieradumu. Turklāt pieredze liecina – jo inteliģentāks ir cilvēks, jo grūtāk viņam ir atzīt un pārvarēt savas atkarības.

Arī narkologs, ārsts-psihiatrs Raivis Logins uzsvēra, ka cīņa ar atkarībām ir efektīva vien tad, ja cilvēks apzinās to radītās sekas. Viņš ir pārliecināts, ka to iespējams panākt, runājot ar šiem cilvēkiem par šīm sekām: “Piemēram, alkohola gadījumā paģiras kā sekas nav būtiskas. Svarīgi ir uzsvērt sociālās sekas – ietekmi uz attiecībām ar ģimeni, uz darba produktivitāti utt. Turklāt šīm sarunām ir jābūt tādām, lai radītu nevis nosodījuma sajūtu, bet gan sajūtu, ka gribi palīdzēt.”

Jāteic gan, ka atkarības mūsdienās neaprobežojas tikai ar smēķēšanu, azartspēlēm, kā arī apreibinošu vielu un alkohola lietošanu. Par nopietnu atkarību var kļūt pat šķietami nevainīgi treniņi sporta zālē, seriālu skatīšanās un pat kafijas baudīšana, kas mērenās devās, līdzīgi kā alkohols, organismu, emocionālo labsajūtu var ietekmēt visnotaļ pozitīvi.

Rezumējot iepriekš minēto, jāsecina – lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka cilvēka emocionālā labsajūta ir atkarīga tikai no viņa paša, viņa izvēlēm, ļoti nozīmīga loma tās veicināšanā tomēr ir līdzcilvēkiem – ģimenei, kaimiņiem, kolēģiem un pat nejauši uz ielas sastaptiem paziņām.