Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju strādā attālināti vai “hibrīddarba” režīmā

2022. gada 19. augusts

Globālā pandēmija ir ietekmējusi Latvijas darba tirgu ļoti būtiski, tostarp mainījusi veidu, kā strādājam: pilnībā attālināti šobrīd strādā 8% Latvijas iedzīvotāju, bet daļēji jeb tā dēvētajā “hibrīddarba” režīmā – 24%. Tieši attālināta darba iespējas ir viens no faktoriem, kas veicina strādājošo apmierinātību ar pašreizējo darbu, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” dati*.

Šie dati ļauj izveidot biežāk no mājām strādājošo cilvēku profilu. Tie lielākoties ir rīdzinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem – dažādu jomu speciālisti, kuri ir nodarbināti informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo, kā arī zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Viņi strādā lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) un viņu darba stāžs esošajā darbavietā trīs līdz pieci gadi.

Hibrīddarba režīmā caurmērā biežāk strādā lielo uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji un dažādu jomu speciālisti ar salīdzinoši augstiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 EUR mēnesī), kuri ir nodarbināti galvenokārt finanšu un apdrošināšanas nozarēs. Viņi norāda, ka izvēlas strādāt mājās, jo ir virkne faktoru, kas birojā novērš uzmanību un negatīvi ietekmē darba ritmu – “blakustrokšņi”, kolēģu vēlme iesaistīt viņus dažādu jautājumu risināšanā “tepat un tūlīt” un citi. Viņi labprāt saglabātu esošo darba režīmu arī turpmāk, lai gan nenoliedz, ka tam ir zināmi trūkumi. Piemēram, dažādi ar kvalitatīvas komunikācijas nodrošināšanu saistītie izaicinājumi.

Salīdzināšanai var minēt, ka tikai klātienē biežāk strādā Rīgā un Kurzemes reģionā nodarbinātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem – lielākoties apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozarēs nodarbinātie strādnieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī). Šie cilvēki caurmērā biežāk ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu.

Diagramma, kurā attēloti "Kantar" aptaujas dati par veidiem, kā Latvijas iedzīvotāji strādā šobrīd: 68% strādā tikai klātienē, 24% - daļēji neklātienē un 8% tikai neklātienē jeb no mājām.

Jāpiebilst, ka, lai arī nodarbināto īpatsvars, kuri strādā tikai klātienē, joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar pirmspandēmijas periodu, šā brīža tendences liecina, ka strādājošie aizvien biežāk izvēlas strādāt hibrīddarba režīmā vai tikai no mājām.

Kā norāda “Kantar” personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva, šī pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas darba devēji salīdzinoši biežāk rūpējas par hibrīddarba režīmā strādājošo darbinieku labbūtību un garīgo veselību, piedāvājot viņiem dažādus atbalsta pasākumus garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai. Tomēr viņas vērtējumā ir būtiski ņemt vērā, ka piederības sajūta darba kolektīvam, kā arī informētība par dažādām darba dzīves aktualitātēm pandēmijas laikā tieši šajā darba režīmā strādājošajiem kopumā ir pasliktinājusies, novedot pie zināmas atsvešinātības sajūtas.

Šobrīd hibrīddarba vai attālināta darba režīmā strādā jau aptuveni trešdaļa Latvijas strādājošo iedzīvotāju. Dažādu pētījumu dati, kā arī novērojumi liecina, ka vairums no viņiem vēlas šo iespēju saglabāt arī turpmāk, nodrošinot sev lielāku darba efektivitāti, produktivitāti, elastīgumu un labbūtību. Tas liecina, ka kvalitatīvas komunikācijas nozīme darba devēju un darba ņēmēju attiecībās pārskatāmā nākotnē tikai palielināsies. Tādējādi darba devējiem vairāk uzmanības ir jāpievērš dažādu iekšējās komunikācijas jautājumiem, t.sk. komunikācijas veidu un kanālu dažādošanai. Tas ļaus ne vien informēt darbiniekus par dažādām organizācijas darba dzīves norisēm un aktualitātēm, bet arī veicinās viņu iesaisti, kā arī piederības un kopības sajūtu, apmierinātību un lojalitāti,” uzsver S.Kaņējeva.

.

* Pētījums īstenots 2022.gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 830 darba ņēmējus no visas Latvijas.