InCSR

Lai gan tā dēvētais “stikla griestu” fenomens dzimumu līdztiesības jomā, ar ko tiek raksturoti mākslīgi radīti, neredzami šķēršļi sieviešu piekļuvei vadošiem amatiem, Latvijā pastāv joprojām, gan pētījumu dati, gan ekspertu novērojumi liecina, ka tam ir tendence mazināties – sieviešu īpatsvars vadošos amatos konstanti palielinās. Piemēram, saskaņā ar kompānijas “Lursoft” 2020.gada aprēķiniem katra trešā jeb 34% Latvijas uzņēmumu vadībā ir vismaz viena sieviete.

Latvija 2022.gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā ir ierindojusies 16.vietā. Kategorijā “Nodarbinātība”, kurā tiek analizēta vienlīdzīgu nodarbinātības iespēju un labu darba apstākļu pieejamība sievietēm un vīriešiem, mūsu sniegums novērtēts ar 74,2 punktiem, kas ir nedaudz virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja – 71,7 punkti (šajā novērtējumā ar 1 punktu tiek apzīmēta pilnīga nevienlīdzība, ar 100 punktiem – pilnīga vienlīdzība). Savukārt kategorija “Vara”, kurā tiek analizēta dzimumu līdztiesība lēmumu pieņemšanas procesos politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā, mūsu sniegums novērtēts ar 50,9 punktiem, kas ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa (57,2 punkti). Tas lielā mērā skaidrojams ar pastāvošo dzimumu segregāciju. Proti, pret meitenēm un zēniem sabiedrībā ir vērojama atšķirīga attieksme, kā rezultātā no sievietēm un vīriešiem tiek sagaidītas dažādas lietas.

Kaut katrs cilvēks pats veic individuālas izvēles par savas karjeras attīstību, sievietēm bieži vien ir mazākas ambīcijas nekā vīriešiem, kuri ir vairāk orientēti uz karjeras veidošanu un augstu amatu ieņemšanu, ir pārliecināti Sabiedrības integrācijas fonda rīkotās diskusijas “Dzimumu reprezentācija – sieviete, vīrietis vai profesionālis?” dalībnieki – dažādu jomu eksperti.

“Cilvēks, kurš ieguldījis daudzus gadus vai pat gadu desmitus, lai viņš būtu tas, kas ir šobrīd, bieži kautrējas. Sievietes uz saviem sasniegumiem raugās īpaši kritiski. Viņām bieži trūkst pārliecības par sevi un savām spējām, lai ieņemtu augstus amatus,” norādīja laikraksta “Dienas Bizness” žurnālists Māris Ķirsons.

Līdztekus kautrīgumam un pārliecības trūkumam sieviešu profesionālo izaugsmi bremzē arī sabiedrībā valdošie stereotipi. Piemēram, 2021.gada OECD pētījuma “Lipīgas grīdas vai stikla griesti? Cilvēkkapitāla, darba laika elastības un diskriminācijas loma dzimumu algu atšķirībās” rezultāti liecina, ka “stikla griestu” fenomens, kas ir saistīts ar sociālām normām, dzimumu stereotipiem un diskrimināciju, ietekmē aptuveni 60% atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem. Atlikušos 40% ietekmē tā dēvētais “lipīgās grīdas” fenomens jeb ilgstoši trūkumi attiecībā uz sieviešu darba mūžu no ienākšanas darba tirgū līdz aiziešanai pensijā.

“Darba tirgus ir duāls. Lai gan bieži vien sievietes pašas sev diezgan daudz uzliek “griestus”, arī darba devēji, tikai paskatoties uz pretendenta vārdu, nereti izdara klišejiskus secinājumus,” uzsvēra “Biuro” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle.

Tāpat gan sieviešu pašvērtējumu, gan arī darba devēju attieksmi pret viņām nereti ietekmē sabiedrībā valdošais uzskats, ka vīrietim ir jābūt naudas pelnītājam, bet sievietei jārūpējas par bērniem un ģimeni.

“Mēs redzam, ka sievietes bieži atsakās būt par vadītājām vai atsakās no darba piedāvājumiem ārpus valsts, piemēram, starptautiskās organizācijās, jo viņas pakļauj savu dzīvi dzīvesbiedru interesēm. Īpaši tipiski tas ir Latvijā. Taču es vēlos atgādināt, ka ģimeni veido divi cilvēki! Abu viedokļi ir jāsaskaņo un abiem ir jābūt līdzvērtīgām karjerām,” skaidroja Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte, norādot, ka “stikla griesti” ir jālikvidē pašām sievietēm. “Sievietēm ir jāapzinās savas spējas augt un attīstīties profesionāli.

Vienlaikus Vidzemes Augstskolas lektore un paaudžu pētniece Anna Broka pauda pārliecību, ka sieviešu profesionālo izaugsmi apgrūtina arī fakts, ka mūsu sabiedrībā nav vienotas izpratnes par to, ka sievietes pie varas ir ļoti būtiska valsts attīstības komponente. Piemēram, viņa norāda, sieviešu pārstāvniecības pakāpeniskais pieaugums Latvijas Saeimā (saskaņā Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Republikas Saeimas datiem 11. Saeimā bija 21 sieviete, 12. Saeimā – 19, 13. Saeimā – 31, bet 14. Saeimā ir 31) automātiski nenozīmē, ka, atrodoties pie varas, viņas spēj ietekmēt dzimumu līdzsvaru ikdienā, kas ir tieši atkarīgs no valstī pastāvošās politikas.

Eksperti ir vienisprātis – lai palielinātu sieviešu īpatsvaru vadošos amatos, ir svarīgi ne vien veicināt viņu pašapziņu, bet arī sniegt viņām iespēju reāli darboties, smelties pieredzi un kāpt pa karjeras kāpnēm. Tomēr, arī nodrošinot sievietēm plašākas iespējas, tūlītējs rezultāts izpaliks, jo, lai šīs iespējas tiktu izmantotas pilnvērtīgi, nepieciešams laiks un nemitīgs sabiedrības informēšanas process.

Diskusijas ieraksts video formātā pieejams Sabiedrības integrācijas fonda Facebook lapā.