InCSR

Vairāk nekā puse – kopumā 60% iedzīvotāju depozīta sistēmu izprot slikti vai ļoti slikti. Turklāt liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot iepakojuma veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti. Iedzīvotāju ekspektācijas ir daudz augstākas, un tas var sagādāt vilšanos plānotajā depozīta sistēmas modelī.

Tas atklāts iedzīvotāju aptaujā, kuru šodien, 15. maijā, prezentēja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR). Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Aptaujas rezultāti rāda, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par depozīta sistēmu, daudzi to neizprot vai izprot slikti.

“Mūsu veiktās aptaujas rezultāti ir satraucoši, jo parāda, ka sabiedrībai trūkst informācijas par to, ko sistēma konkrēti ietver, par tās sniegtajiem ieguvumiem un praktisko īstenošanu. Arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri depozīta sistēmu atbalsta, īsti nezina, ko viņi atbalsta. Kādus iepakojumus varēs nodot? Cik naudas saņemt atpakaļ? Uz šiem jautājumiem nepieciešams vienkāršs, saprotams un jēgpilns skaidrojums, un tas jau ir politikas veidotāju darbs,” norāda InCSR valdes locekle Dace Helmane.

“Likumprojekta tapšanas gaitā, noteikti ņemsim vērā aptaujas rezultātus. Centīsimies noteikt saprātīgu sistēmas ieviešanas termiņu, lai atbildīgās institūcijas var laicīgi izglītot sabiedrību un sagatavot to depozīta sistēmas lietošanai. Piekrītu, ka ir dzēriena iepakojumi, uz ko plānotais  depozīta sistēmas modelis neattiecas. Noteikti jācenšas šo iepakojuma klāstu paplašināt, bet tam nevajadzētu kavēt depozīta sistēmas ieviešanu,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

2019. gada aprīlī–maijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai 12% iedzīvotāju ļoti labi izprot to, kā darbosies iecerētā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, drīzāk labi to izprot 24%, turpretī 27% depozīta sistēmu izprot ļoti slikti, bet 33% drīzāk slikti.  Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka salīdzinoši labāk to, kā darbosies iecerētā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, pārzina jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (kopumā 51%; ļoti labi – 18%, drīzāk labi – 33%), turklāt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem to pārzina ļoti labi biežāk nekā iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (20%).

“Aptaujas rezultāti akcentē arī otru aktualitāti, jo pašreizējā satvarā depozīta sistēma iekļauj ļoti ierobežotus iepakojumu veidus, tāpēc InCSR rekomendē paplašināt piedāvāto depozīta sistēmas risinājumu, lai Latvijā iedzīvinātu ilgtspējīgu, efektīvu sistēmu, motivējot cilvēkus nodot pārstrādei iespējami plašu iepakojumu klāstu,” piebilst Helmane.

Jautāti par depozīta sistēmā nododamajiem iepakojumu veidiem, daudzi aptaujātie minēja iepakojumus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā netiek iekļauti. Proti, iedzīvotāji uzskata, ka depozīta sistēmā tiks pieņemtas arī 18 l ūdens pudeles (26%), vīna pudeles (26%) vai stiprā alkohola pudeles (18%), uz ko depozīta sistēma neattiecas. Daudzi iedzīvotāji arī norāda, ka vēlētos depozīta sistēmā nodot iepakojumus, kas šobrīd tajā nav iekļauti, piemēram, visu tilpumu ūdens pudeles (71%), dažādu alkoholisko dzērienu pudeles (65%) vai piena produktu plastmasas pudeles (48%).

Aptaujas prezentācijas noslēgumā aptaujas veicēji apstiprināja, ka atbalsta depozīta sistēmu kā atkritumu savākšanu un šķirošanu veicinošu instrumentu. Tomēr, aplūkojot nozari kopumā, apzinot iespējas un paplašinot piedāvāto depozīta sistēmas risinājumu, turklāt neaizmirstot sabiedrības informēšanu un izglītošanu, iespējams ieviest uzlabotu dzēriena depozīta sistēmas versiju, kuras sniegtais ieguldījums atkritumu šķirošanā būtu lielāks un iedzīvotāju iesaiste aktīvāka.

Aptaujas rezultātus meklē šeit.