Latvijas uzņēmumu energoefektivitāte augusi par 0,6 milj. MWh

2020. gada 29. maijs

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis Latvijas lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju sniegtos datus par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu valstī kopumā. 2018. gadā* šis ietaupījums sasniedzis 577 756 megavatstundas (MWh). Šāds rezultāts sasniegts galvenokārt pateicoties uzņēmumu investīcijām iekārtās, apgaismojumā un transportā.

Elektrības slēdzis.

“Analizēt valstī īstenotos energoefektivitātes pasākumus un to rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu ir būtiski Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam kontekstā. Šoreiz ar uzņēmumu energoauditiem iepazināmies manuāli, taču tuvākajā nākotnē kopā ar nozari attīstīsim ērtus digitālus rīkus datu apmaiņai un uzraudzībai,” skaidro BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Pēc biroja rīcībā esošās informācijas par 2018. gadu, energoefektīvākā nozare valstī bijusi apstrādes rūpniecība. Kā liecina šīs nozares uzņēmumu sniegtā informācija, kopējais enerģijas ietaupījums sektorā veido 402 742 MWh. Otra energoefektīvākā bijusi būvniecības nozare, kuras uzņēmumi kopumā samazinājuši enerģijas patēriņu par 75 603,8 MWh. Bet trešo vietu ieņem elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšana nozares, kurās uzņēmumiem kopumā izdevies ietaupīt 34 433,2 MWh enerģijas.

Starp energoefektīvākajām nozarēm ierindojas arī transports un uzglabāšana, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, kā arī nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji.

“Pieredze liecina – jo pragmatiskāka ir organizācija, jo vairāk aktivitāšu tā īsteno, lai uzņemtos savu atbildību pret vidi. Un šis jautājums ir saistošs ne tikai rūpniecības, enerģētikas, ieguves vai lielajiem tirdzniecības uzņēmumiem. Arī dažādu biroju ietekme uz apkārtējo vidi nav maza, jo elektroenerģijas un papīra patēriņš, apkures sistēmu darbība, biroju iekārtas, uzņēmumu autoparki veicina dažādu izmešu un piesārņojuma nokļūšanu atmosfērā, augsnē un ūdenī. Tāpēc šobrīd biroji kļūst aizvien “zaļāki” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Turklāt īpaša vērība tiek pievērsta energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem, kas paredz rūpīgāku dažādu iekārtu, procesu dzīves cikla analīzi,” skaidro Valts Vilnītis, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” valdes priekšsēdētājs un InCSR vides eksperts.

Lai uzlabotu uzņēmuma energoefektivitāti, visbiežāk tiek pieņemti lēmumi par investīciju veikšanu iekārtās. Tas novedis pie enerģijas kopējā ietaupījuma 385 644,5 MWh apmērā. Arī apgaismojuma maiņa palīdzējusi ietaupīt 59 951,3 MWh enerģijas. Trešais energoefektīvākais pasākums uzņēmumu vidū saistīts ar ieguldījumiem un projektiem transporta jomā (ietaupījums 49 184,1 MWh). Savukārt ēku siltināšanas projekti devuši 34 432,1 MWh enerģijas ietaupījumu.

Par pētījumu:

Enerģijas ietaupījuma dati apkopoti, apzinot 664 uzņēmumu, kas pārstāv 20 dažādas tautsaimniecības nozares, sniegtos enerģijas ietaupījumu pārskatus par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un paziņojumus par energopārvaldības sistēmas, vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai energoaudita veikšanu. Lieliem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem ir periodisks pienākums šos datus turpmāk sniegt BVKB.