InCSR

Ja iepriekšējos divus gadus daudzi strādājošie Latvijas iedzīvotāji jaunus profesionālos izaicinājumus vērtēja ļoti piesardzīgi, šobrīd viņu atvērtība jaunām darba iespējām ir atgriezusies pirmspandēmijas jeb 2019.gada līmenī – ir palielinājies strādājošo skaits, kas apsver iespēju mainīt darbu jau tuvākā gada laikā, liecina “Kantar” jaunākā darba devēja tēla pētījuma dati*.

Lai gan darba ņēmēju lojalitāte darba devējiem, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies vien par 3%, kopējā situācija ir vērtējama kā visnotaļ sarežģīta, jo šobrīd par jauniem profesionālajiem izaicinājumiem domā ceturtā daļa jeb 27% strādājošo valsts iedzīvotāju (pērn tie bija 24%). Tie biežāk ir cilvēki, kuru apmierinātība ar darbu ir salīdzinoši zema: kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, kuriem darba devējs nenodrošina privātās un darba dzīves saskaņošanas iespējas, kuru piederības sajūta darba kolektīvam globālās pandēmijas laikā ir pazeminājusies un kuri savu emocionālo labsajūtu vērtē negatīvi.

Reāli šādu cilvēku varētu būt vairāk, jo katram desmitajam respondentam nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā, attiecīgi – arī starp šiem tā dēvētajiem “svārstīgajiem” darbiniekiem var būt tādi, kuri par darba maiņu skaļi nerunā, bet domā.

Strādājošo aktivitāte darba tirgū palielinās

No pētījuma datiem izriet, ka pieaugusi ir ne tikai algotu darbu strādājošo Latvijas iedzīvotāju subjektīvā gatavība mainīt darba devēju. Būtiskas izmaiņas ir vērojamas arī viņu faktiskajā aktivitātē darba tirgū. Piemēram, katrs trešais atzīst, ka pēdējā gada laikā ir pētījis darba sludinājumus, bet katrs desmitais ir nosūtījis pieteikumu kādai vakancei (tostarp citām amata pozīcijām esošajā darba vietā).

“Kantar” ekspertu vērtējumā šie dati, kas liecina par darba tirgus atdzīvošanās un strādājošo mobilitātes pieaugumu, ir vērtējami divējādi. No vienas puses, tā ir laba ziņa darba devējiem, kuri meklē jaunus darbiniekus, jo nav noslēpums, ka darba devēju konkurence par jaunu talantu piesaisti Latvijā kļūst aizvien sīvāka. No otras puses, tas darba devējiem rada jaunus izaicinājumus, liekot vairāk domāt par esošajiem darbiniekiem, par viņu noturēšanas iespējām.

Šajā sarežģītajā situācijā nozīme ir ne tikai tam, ko darba devējs spēj piedāvāt esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem, bet arī tā publiskajam tēlam jeb reputācijai. Citiem vārdiem sakot – darba devēja vērtībai darba ņēmēju acīs. Ir pierādīts, ka pozitīvs darba devēja tēls var palīdzēt pārvarēt dažādus ar cilvēkresursu vadību saistītos izaicinājumus, tostarp noturēt un piesaistīt labus darbiniekus, kuriem var būt izšķiroša nozīme organizācijas izaugsmē.

Galvenais kritērijs darba devēju izvēlē – konkurētspējīgs atalgojums

Vērtējot kritērijus, kam tiek pievērsta uzmanība darba devēja izvēlē, jāsecina, ka viens no nozīmīgākajiem gan algotu darbu strādājošajiem, gan studentiem joprojām ir konkurētspējīgs atalgojums. Tāpat, domājot par savu “sapņu darbu”, respondenti līdztekus tādām materiālajām vērtībām kā atalgojums un pievilcīga bonusu sistēma min labus darba apstākļus, pozitīvu darba vidi un drošības sajūtu.

Kopumā darba devēja izvēli noteicošie faktori, salīdzinot ar 2021.gadu, nav būtiski mainījušies. “Kantar” ekspertu vērtējumā tas liecina, ka strādājošo Latvijas iedzīvotāju uzskati par pievilcīga darba devēja tēlu veidojošajiem kritērijiem ir gana noturīgi. Vienlaikus jāpiebilst, ka šogad ir nedaudz mazinājies darba vietas stabilitātes un drošības nozīmīgums, kas īpaši aktuāls bija globālās pandēmijas sākuma periodā, kad strādājošajiem bija ļoti svarīga pārliecība, ka darbs ir šodien un būs arī rīt. Savukārt ir pieaudzis tādu kritēriju svarīgums kā iespēja strādāt attālināti (atsevišķās nozarēs un amatu grupās tas iezīmējas kā ļoti būtisks kritērijs). Studenti lielu vērību pievērš arī tam, vai konkrētā organizācija ir sociāli atbildīga.

Starp iekārojamākajiem darba devējiem dominē valsts kapitālsabiedrības

Līdzīgi, kā citus gadus, arī šogad pētījumā tika noskaidroti arī pievilcīgākie darba devēji Latvijā – organizācijas, kurās darba ņēmēji strādātu vislabprātāk. Pētījumā tika iekļauti vairāk nekā 50 lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita un apgrozījuma no dažādām nozarēm, kā arī tie uzņēmumi, kurus kā pievilcīgākos darba devējus spontāni minēja respondenti.

Pievilcīgākie darba devēji strādājošo uztverē ir “Latvijas valsts meži”, “Latvenergo”, “Swedbank”, starptautiskā lidosta “Rīga” un “Air Baltic Corporation”. Šīs organizācijas (izņemot “Latvenergo”) ir arī studentu “favorītu” sarakstā, ko papildina tādi uzņēmumi kā “All Media Latvia”, “Accenture” un “Printful”.

Lai gan darba devēju topā joprojām dominē valsts kapitālsabiedrības, kas lielā mērā saistāms ar to, ka potenciāli šie uzņēmumi tiek saistīti ar lielāku drošību un stabilitāti, darba iespējas valsts sektorā darba ņēmējus uzrunā aizvien mazāk – šogad respondentu īpatsvars, kuri vēlētos strādāt valsts (sabiedriskajā) sektorā, ir mazāks nekā to, kuri priekšroku dotu darbam privātajā sektorā. Salīdzināšanai var minēt, ka studenti pārliecinoši dod priekšroku darbam komercsabiedrībās, kas viņu skatījumā ir veiksmīgākas un uz attīstību, izaugsmi vairāk vērsta, tāpēc sniedz lielākas iespējas realizēt savu potenciālu, tai skaitā iespēju strādāt savā specialitātē, attīstīties un veiksmīgāk veidot karjeru.

.

* Pētījumu kompānija “Kantar” darba devēja tēla pētījumu Latvijā īsteno kopš 2007.gada. Jaunākais pētījums veikts 2022.gada aprīlī, tiešsaistes vidē aptaujājot 1110 Latvijas strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī 574 valsts lielāko augstskolu studentus. Plašāk: https://ej.uz/KANTAR-pievilcigs_darba_devejs