InCSR

Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā šogad ir ieguvusi 62.1 punktu* – par 21.8 punktiem mazāk nekā šā gada līdere Zviedrija, tā ierindojoties 16.vietā. Lai arī Latvijas vērtējums ir par 1.3 punktiem augstāks nekā 2018.gadā, Dzimumu līdztiesības indeksa vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) ir 68 punkti. Tas nozīmē, ka šajā jomā esam zem ES vidējā līmeņa.

Šajā novērtējumā tiek analizēti dažādi aspekti, kas ļauj identificēt aktuālo situāciju valstī dzimumu līdztiesības jomā tādās kategorijās kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Šogad īpaša uzmanība tika pievērsta veselības jomai, fokusējoties uz veselības aprūpes pieejamību, mentālo veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību un citiem aspektiem. Papildus 2021.gada indeksā tika analizēta tāda tēma kā vardarbība ģimenē, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka ar globālo pandēmiju saistīto epidemioloģisko ierobežojumu rezultātā daudzviet pasaulē, tostarp ES dalībvalstīs, ir būtiski palielinājusies vardarbība pret sievietēm, kas ir veicinājis strauju pieprasījuma pēc cietušo atbalsta pakalpojumiem pieaugumu.

Kaut arī Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa rezultāti ir balstīti lielākoties 2019.gada datos, tie uzskatāmi parāda, ka COVID-19 krīze ir ļoti negatīvi ietekmējusi dzimumu līdztiesības jomā panākto progresu visā ES. Piemēram, milzīgs neapmaksātu aprūpes pienākumu pieaugums tās laikā novērots tieši sieviešu vidū, tādējādi izgaismojot ilgstošo dzimumu nevienlīdzību sadzīvē. Ekspertu vērtējumā šī situācija arī turpmāk palielinās ienākumu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, jo reģiona sievietes biežāk nekā vīrieši pandēmijas laikā ir zaudējušas ienākumus, kas visbiežāk bijis saistīts ar faktu, ka tieši viņām bija jāuzņemas aprūpes pienākumi.

Visaugstākais rādītājs Latvijai šajā novērtējumā ir veselības jomā – 79.3 punkti, kas vienlaikus ir trešais zemākais rādītājs ES (vidējais rādītājs reģionā – 87.8 punkti). Tāpat salīdzinoši augstu vērtējumu Latvija ir ieguvusi darba jomā – 74.3 punkti, kas ir mazliet virs ES vidējā rādītāja (71.6 punkti).

Savukārt viszemākais novērtējums Latvijai ir zināšanu un varas jomās, attiecīgi – 50.9 un 50.4 punkti. Vietā piebilst, ka zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. Tajā pašā Latvija ir vienīgā valsts, kurai, salīdzinot ar pērn veiktā novērtējuma rezultātiem, ir izdevies paaugstināt savu rādītāju zināšanu jomā (+1.6 punkti). Vislielāko nevienlīdzību zināšanu jomā rada dzimumu segregācija izglītībā – būtisks progress šīs problēmas mazināšanai nav panākts visā ES kopš 2010.gada.

Naudas jeb ienākumu jomā, kurā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss, Latvija ir ieguvusi 68.7 punktus, kas ir otrais zemākais rādītājs ES aiz Bulgārijas. Nabadzības riskam visbiežāk kopumā ir pakļautas sievietes pensijas vecumā, vientuļās mātes, kā arī vienas personas mājsaimniecības. Jāpiebilst, ka 2019.gadā sieviešu darba stundas likme bruto ES bija vidēji par 14,1% zemāka nekā vīriešiem.

Vardarbības jomā Latvijai ir otrais augstākais vērtējums ES starp sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks (2018.gada dati). Tāpat Latvijā 25% sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem norāda, ka vismaz reizi dzīvē ir pieredzējušas vardarbību no sava partnera. Palielinoties sociālo mediju izmantošanai un digitālo tehnoloģiju attīstībai, ir pieaugusi vardarbība un uzmākšanās tiešsaistē, īpaši attiecībā pret jaunām sievietēm un meitenēm.

Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir otrs zemākais pašnovērtējums reģionā attiecībā uz viņu veselības stāvokli. Taču kopumā sievietes savu veselības stāvokli vērtē sliktāk nekā vīrieši gandrīz visās ES dalībvalstīs. Mazliet labāks pašnovērtējums Latvijas iedzīvotājiem ir mentālās veselības jomā, taču jānorāda, ka Latvija statistiski ir otrajā vietā aiz Lietuvas sieviešu un vīriešu pašnāvību skaita ziņā, turklāt šie nāves gadījumi daudz izplatītāki ir tieši vīriešu vidū.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu veic Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts – neatkarīga ES aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un attiecīgajās valstu politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt reģiona pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Šis novērtējums tiek veikts kopš 2010.gada.

.

* Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā 100 punkti nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet 1 – pilnīgu nelīdztiesību.