InCSR

Latvijas sniegums nule kā publicētajā Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Korupcijas uztveres indeksā (KUI) ir uzlabojies – iegūti 59 punkti no 100, taču tas aizvien ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Tāpat tas ilgstoši atpaliek no Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstu (OECD) rezultātiem. “Sabiedrības par atklātību – Delna” (DELNA) ekspertu vērtējumā tas liecina, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķi līdz 2027.gadam iegūt šajā novērtējumā 67 punktus varētu neizdosies.

Salīdzinot ar 2020.gadu, Latvijas KUI rādītājs pērn ir palielinājies par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus. Tas mums līdz ar Izraēlu, Sentvinsentu un Grenadīnām (salu grupa Karību jūrā) ļāvis ierindoties augstajā 36.vietā pasaules konkurencē (iepriekš – 42.vieta), 15.vietā ES reģionā (iepriekš – 17.vieta), kā arī 26.vietā OECD valstu “konkurencē” (iepriekš 28.vieta).

Tomēr, analizējot šī novērtējuma rezultātus sīkāk, jāsecina, ka Latvijas sniegums joprojām ir gan zem ES vidējā līmeņa (64 punkti), gan arī zem OECD vidējā līmeņa (67 punkti).

Kā norāda DELNAS direktore Inese Tauriņa, lai uzlabotu Latvijas sniegumu KUI, atbildīgajām institūcijām jārīkojas drosmīgi un jābeidz vilcināties ar lēmumu pieņemšanu un uzlabojumu veikšanu tādās jomās kā publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa godprātības veicināšana. Savs pienesums korupcijas apkarošanā Latvijā ir jādod arī privātajam sektoram.

Viņa atklāj, ka kopš 2012.gada valsts sniegums KUI ir uzlabojies par 10 punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci. Arī Igaunijai ir izdevies uzlabot savu sniegumu par 10 punktiem. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka tās rādītāji šajā novērtējumā jau sākotnēji bija par 15 punktiem labāki. Savukārt Lietuvas sniegums šo gadu laikā ir uzlabojies salīdzinoši vismazāk – par septiņiem punktiem.

“Latvijas uzņemtā trajektorija kopumā ir laba, bet pārmaiņu straujums nav pietiekams, lai šajās sacīkstēs ierindotos starp labākajiem, kā arī sasniegtu pašu izvirzītos mērķus,” skaidro I.Tauriņa. “Tomēr, ņemot vērā, ka valsts sniegums KUI ir viens no pirmajiem aspektiem, kam pievērš uzmanību ārvalstu investori pirms biznesa uzsākšanas Latvijā, domājot par Latvijas snieguma uzlabošanu šajā novērtējumā ir būtiski ņemt vērā, ka tas ietver ne vien formālus uzlabojumus “uz papīra”, bet arī spēju īstenot šīs pārmaiņas reālajā dzīvē.”

Viņas skatījumā jaunākie KUI dati skaidri parāda, ka Latvijas vājās vietas ir politiskā un privātā sektora godprātība, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana un neticība publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma, godīgai izlietošanai. Vienlaikus DELNAS direktore uzskata, ka nedrīkst aizmirst arī citas jomas: “Piemēram, arī kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saistībā ar korupciju joprojām nepieciešami uzlabojumi. Šo jomu kā kritisku izcēlām jau pērn – KUI 2020.gada rezultātu analīzē. Šobrīd redzam, ka Latvija jau ir veikusi virkni uzlabojumu, kuru ietekmi uz šī novērtējuma rezultātiem, visticamāk, redzēsim nākamajos gados.”

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji uzsver, ka KUI ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ pēc šī novērtējuma datiem nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. Proti, KUI dati raksturo sabiedrības attieksmi pret korupciju, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir sarežģīti precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.

Komentējot šī novērtējuma datus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume norāda: “Jaunākajā KUI būtiski uzlabojies Latvijas vērtējums Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju aptaujā, kurā jautāts, cik bieži uzņēmumiem ir jādod kukuļi publiskajam sektoram. KNAB šo rādījumu vērtē pozitīvi, taču vienlaikus arī piesardzīgi, jo korupcijas apkarošanas prakse pēdējos gados izgaismo tendenci – kukuļot valsts amatpersonas uzņēmumu interesēs. Ja uzņēmēji un valsts amatpersonas saņem signālus par kukuļa pieprasīšanu vai piedāvāšanu, tam nekādā gadījumā nedrīkst piekrist un nekavējoties jāsazinās ar KNAB.”

Ņemot vērā uz padziļinātās KUI datu analīzes datus, globālās pandēmijas ietekmi uz politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, kā arī valdības darbu, DELNAS eksperti iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem uzdevumiem, kā arī uzsākt 2022.gadā vairākas jaunas iniciatīvas:

• veikt interešu konfliktu pārvaldības sistēmas un risku novērtējumu un novērst identificētos trūkumus;
• modernizēt interešu konfliktu pārvaldības sistēmu, ņemot vērā arī Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas;
• visaptveroša interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējuma ieviešana ar mērķi veicināt atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā;
• valsts budžeta pieņemšanas procesu uzlabošana, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus;
• atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma, kontroles un izlietojuma veicināšana;
• “ManaBalss.lv” iniciatīvas “Par publisku revīziju Saeimas budžetam” izskatīšana Saeimā;
• Saeimas budžeta revīzijas veikšanai nepieciešamo pilnvaru nodrošināšana Valsts kontrolei.

Tāpat DELNAS eksperti aicina valsti piestrādāt pie godīguma veicināšanas uzņēmējdarbības jomā, mudinot uzņēmējus proaktīvāki novērst un atklāt korupciju, kā arī publiskot informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.

.

Plašāka DELNAS ekspertu veiktā Latvijas KUI snieguma analīze pieejama pievienotajā failā. Savukārt KNAB eksperti ir uzsākuši padziļinātu KUI rādītāju analīzi, lai izprastu un varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par faktoriem, kas varētu būt veicinājuši kāpumu un kritumu noteiktās šī novērtējuma pozīcijās.

.

Par KUI:

Šo novērtējumu veido starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International”, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kura ietvaros tiek analizēta privātā sektora uztvere par korupciju publiskajā sektorā 180 pasaules valstīs un teritorijās. Tajā tiek ņemti vērā 13 dažādu avotu dati (t.sk. Pasaules Ekonomikas foruma un Bertelsmana fonda dati). Aprēķinot Latvijas KUI 2021.gada rezultātu, tika izmantoti 10 avoti no deviņām dažādām institūcijām.

Novērtējuma rezultāti tiek apkopoti punktu izteiksmē no nulles līdz 100, kur nulle ir augstākais iespējamais korupcijas līmeņa rādītājs, bet 100 – zemākais. Parasti rādītājs zem 50 liecina, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

DELNA ir “Transparency International” nodaļa Latvijā.