InCSR

Ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par korupcijas negatīvajām sekām un mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šā gada 28.oktobrī uzsāk sociālo kampaņu “Korupcijas aisbergs”.

Ik gadu Berlīnē bāzēta Starptautiskā pretkorupcijas organizācija veic pētījumu, apzinot, kā dažādās valstīs pasaulē uztver korupciju. Pēc šīs organizācijas datiem, pērn Latvijā korupcijas indekss no 100 iespējamiem punktiem bija 57. No 180 valstīm mēs ierindojāmies 42.vietā.

To, ka problēma ir nopietna, atzīst arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, norādot, ka no līdz šim veiktajiem pētījumiem izriet, ka korupcijas uztvere Latvijas sabiedrībā jau vairākus gadus būtiski nemainās – lai arī kopumā sabiedrības attieksme pret korupciju ir noraidoša, lielai daļai iedzīvotāju šāda rīcība ir pieņemama. Tikpat daudz ir vienaldzīgo. Tāpēc korupcijas apmēri turpina palielināties. Īpaši izplatīta korupcijas forma valstī ir kukuļdošana.

Salīdzinot korupciju ar pamatīgu aisbergu, KNAB mudina iedzīvotājus aizdomāties par kukuļdošanas un slēptu darījumu sekām, kā arī aicina mainīt savu attieksmi un vienkārši pārstāt dot kukuļus. Tāpēc kampaņas laikā Daugavā (11.novembra krastmalā pie Akmens tilta, Rīgā) tiks izvietots īpaši veidots vides objekts – korupcijas “aisbergs”. Tas simbolizē mazu korupcijas aisberga redzamo daļu, kas zem sevis slēpj plašu negatīvo ietekmi gan uz tajā iesaistītajiem dalībniekiem, gan sabiedrību kopumā.

“Korupcija nebeidzas brīdī, kad noticis kukuļošanas fakts, KNAB ir veicis pirmstiesas izmeklēšanu, rosinājis prokuratūrā uzsākt kriminālvajāšanu, tiesa šīs personas saukusi pie atbildības. Tā ir tikai korupcijas aisberga redzamā daļa. Taču pastāv arī tā neredzamā daļa, kas ir lielāka, dziļāka nekā mums šķiet. Un katrs kukuļošanas vai korupcijas gadījums, kas paliek nepamanīts, neizmeklēts, kurā iesaistītās personas nesaņem adekvātu sodu, šo neredzamo daļu tikai palielina, atņemot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju dzīvot labāk,” uzsvēra KNAB priekšnieks.

To, ka korupcijas neredzamā daļa ietekmē visu sabiedrību atzīst arī Latvijas Universitātes profesore Aija Zobena: “Korupcija grauj ekonomiku, mazina uzticību valsts ierēdņiem un valsts iekārtai kā tādai. Tieši šis uzticības zudums ir tās nopietnākās sekas. Turklāt korupcijas ēna krīt arī uz tām iestādēm, kas reāli nekādā veidā nevarētu būt saistītas ar to saistītas, zemāk vērtējamās ir Saeima un ministrijas. Iespējams, pie tā ir vainīgs kāds , kas savā laikā ar sviesta spainīti ir braucis pie Ministru prezidenta, vai kāds no ministriem, kas izmantojis savu dienesta stāvokli, lai sakārtotu savas lietas.”

Kā uzsver sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Inese Tauriņa, valdībai vajadzētu būt drosmīgākai cīņā ar korupciju. Viens risinājums būtu vairāk runāt publiskajā telpā par tiesvedībām un to rezultātiem, otrs – stiprināt tiesībsargājošās iestādes, trešais – veicināt privātā sektora atbildību.

Tāpat ir ļoti būtiski veicināt arī sabiedrības izpratni par korupcijas negatīvajām sekām un iedrošināt iedzīvotājus ziņot par viņiem zināmajiem korupcijas gadījumiem darba vietā un citur. Iemesls – lai arī korupcija ikdienā ir klātesoša, cilvēki to bieži nepamana, bet, ja arī pamana, neko nedara. Piemēram, Latvijā jau divus gadus ir spēkā Trauksmes celšanas likums. I.Tauriņas vērtējumā ir īstais laiks likt to lietā.

KNAB kampaņa turpināsies līdz Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, kas tradicionāli tiek atzīmēta 9.decembrī. Tomēr arī pēc tās ir plānots turpināt darbu ar sabiedrību, palīdzot cilvēkiem saprast, kādās situācijas pastāv korupcijas riski, bet kādās – nē.

Kampaņa īstenota Eiropas Ekonomikas zonas grantu programmas “Starptautiskā policijas sadarbība” projekta “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā” ietvaros.