InCSR

10.oktobrī Latvijā un daudzviet pasaulē tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Ņemot vērā, ka cilvēka garīgo veselību ļoti lielā mērā ietekmē viņa emocionālā labsajūta, bet šo labsajūtu – darbs un ar to saistītie faktori, pētījumu kompānija “Kantar” veica aptauju*, kuras mērķis bija noskaidrot, kā strādājošie Latvijas iedzīvotāji jūtas darba vidē un kādi ir galvenie viņu emocionālo labsajūtu ietekmējošie darba vides faktori. Tās rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju, ko radījusi globālā pandēmija, vairums jeb 73% respondentu savu emocionālo labsajūtu darba vidē raksturo kā kopumā pozitīvu.

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka visbiežāk savu emocionālo labsajūtu darba vidē pozitīvi vērtē strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (virs 1000EUR mēnesī).

Respondenti, kuri savu emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē pozitīvi, kā galvenos šo labsajūtu veicinošos faktorus min darbavietas stabilitāti (45%), pozitīvu darba vidi (45%), labvēlīgu vadības attieksmi (44%), kā arī stabilu atalgojumu (44%). Interesanti, ka darbavietas stabilitāti kā galveno faktoru biežāk izceļ Zemgales reģionā strādājošie, bet pozitīvu darba vidi – Pierīgā strādājošie.

Starp pozitīvajiem emocionālo labsajūtu ietekmējošajiem darba vides faktoriem tiek minēts arī kolēģu atbalsts (īpaši nozīmīgs tas ir sievietēm, cilvēkiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem un Rīgā strādājošajiem), attālināta darba iespējas (visvairāk tās novērtē vadītāja, augstākā līmeņa speciālisti un rīdzinieki, vismazāk – gados vecāki respondenti, kā arī strādnieki), izaugsmes iespējas (to nozīmīgumu īpaši izceļ gados jaunāki cilvēki un strādājošie ar augstiem ģimenes vidējiem ienākumiem) u.c.

Tomēr “Kantar” eksperti norāda, ka, lai arī kopējais Latvijas strādājošo iedzīvotāju emocionālās labsajūtas vērtējums ir visai augsts, nevar ignorēt faktu, ka katrs ceturtais savu emocionālo labsajūtu vērtē negatīvi, turklāt, salīdzinot ar pirms trim gadiem veiktā pētījuma datiem, to respondentu skaits, kuri darba vietā emocionālajā ziņā jūtas ļoti slikti, ir būtiski palielinājies.

Respondenti, kuri savu emocionālo labsajūtu darba vidē vērtē negatīvi, kā galvenos šo labsajūtu graujošos faktorus min pārāk zemu atalgojumu (45%), nedrošību par nākotni saistībā ar darbu (41%) un pārāk lielu darba slodzi (39%). Taču negatīva ietekme uz šo labsajūtu ir arī tādiem faktoriem kā neskaidrs pienākumu sadalījums, neatrisināti konflikti ar kolēģiem, pusdienu pārtraukuma neesamība u.c.

Attālinātu darbu kā negatīvu emocionālo labsajūtu ietekmējošo faktoru atzīmē vien 3% aptaujāto, kas liecina par to, ka lielākā daļa strādājošo jaunajiem, globālās pandēmijas radītajiem, darba apstākļiem ir veiksmīgi pielāgojušies.

Jāpiebilst, ka zemā atalgojuma negatīvo ietekmi īpaši izceļ strādājošie ar vidējo izglītību, kamēr strādājošie ar augstāko izglītību biežāk norāda uz laika trūkumu un nemitīgu pārslēgšanos no vienas nodarbes uz citu. Savukārt respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem un dažādu jomu speciālisti biežāk nekā citu vecuma un profesiju grupu pārstāvji atzīst, ka viņu emocionālo labsajūtu darba vidē negatīvi ietekmē profesionālās izaugsmes iespēju trūkums.

Ņemot vērā ciešo saikni starp cilvēka emocionālo labsajūtu, kopējo veselību un darba rezultātiem, darbinieku labsajūtai ikdienā lielu vērību pievērš daudzi darba devēji, tostarp “Kantar”. Piemēram, atzīmējot Pasaules garīgās veselības dienu un vienlaikus izrādot komandai pateicību par darbu sarežģītajos globālās pandēmijas apstākļos, uzņēmums 8.oktobrī piešķīra visiem darbiniekiem apmaksātu brīvdienu, aicinot viņus veltīt šo dienu atpūtai, savas emocionālās labsajūtas uzlabošanai.

Plašāka informācija par aptauju pieejama “Kantar” tīmekļvietnē.

.

* Aptauja veikta 2021.gada septembrī, aptaujājot ar interneta starpniecību 652 strādājošos Latvijas iedzīvotājus no visas Latvijas.