Ātrākai krīzes pārvarēšanai iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus
2020. gada 25. maijs
Vairākums jeb 94% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušie uzņēmēji, iegādājoties Latvijā ražotas preces. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku vietējām precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma dati*.
Kā izriet no pētījuma, 89% Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Viņi emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos. Turklāt 96% aptaujāto uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.
Nelielā respondentu daļa (6%), kas uzskata, ka vietējo uzņēmēju iespējami ātrāka atlabšana pēc krīzes nav sabiedrības atbildība, savu viedokli galvenokārt pamato ar Latvijas iedzīvotāju pārāk zemo maksātspēju, kas, viņuprāt, potenciāli atstātu mazu ietekmi uz uzņēmumu atkopšanos (65%).
Tāpat skeptiķu vidū valda nostāja, ka par uzņēmējdarbības atlabšanu drīzāk būtu jārūpējas valstij, ieviešot kādus atbalsta pasākumus (38%). Un uzskats, ka krīze ir atlases mehānisms, kurā izdzīvo stiprākie (35%).
Latvijas iedzīvotāju iecienītākā vietējā ražojuma prece ir pārtika – to uz sava galda vislabprātāk liek 88% aptaujāto. Daudz retāk Latvijā ražotām precēm priekšroka tiktu dota, iegādājoties saimniecības preces (30%), preces mājai un dārzam (27%), atpūtai domātas preces un pakalpojumus (26%), apģērbu (16%), kosmētiku (14%) un aksesuārus (8%).
Katrs trešais jeb 35% iedzīvotāju atzīst, ka ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus ar mērķi vairāk atbalstīt vietējos uzņēmējus, piemēram, biežāk nekā iepriekš iegādājoties vietējās izcelsmes preces un pakalpojums, biežāk iepērkoties vietējos veikalos, kā arī uz līdzīgu rīcību aicinot savus radus, draugus un paziņas. Taču novērojama izteikta tendence, ka lielākie atbalstītāji ir tie iedzīvotāji, kuri arī līdz šim izvēlējušies Latvijas produkciju pat tad, ja tā cenas ziņā bijusi dārgāka.
“Domājot par vietējo ražojumu iegādi prioritāri ārvalstu precēm un pakalpojumiem, likumsakarīgi pirmā izvēle saistīta ar pārtiku, jo tā ir lielākā izdevumu kategorija Latvijas mājsaimniecībām. Vienlaikus tās arī ir visplašākā sortimenta preces, ar ko ikdienā saskaramies. Protams, jāņem vērā patērētāju uzvedības maiņa krīzes ietekmē kopumā, kad iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas, taupības nolūkā atsakās no jauna apģērba iegādes un mazāk tērē izklaidei. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju spēja savu finansiālo iespēju robežās sniegt atbalstu vietējiem uzņēmumiem dažādu nozaru griezumā ir atšķirīga”, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Pētījums atklāj, ka ļoti nozīmīgs faktors preču un pakalpojumu izvēlē Latvijas iedzīvotājiem ir cena. Vairums jeb 65% aptaujāto atzīst, ka vietējai produkcijai priekšroku dod situācijās, ja to cena būtiski neatšķiras vai ir zemāka par ārvalstu ražojumu cenām.
Maksāt par šīm precēm un pakalpojumiem vairāk, lai atbalstītu vietējos uzņēmumus, ir gatava vien ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju. Turklāt tie lielākoties ir cilvēki, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1000 eiro. Savukārt katrs trešais aptaujātais atzīst, ka sekmīgākai krīzes pārvarēšanai labprāt atbalstītu vietējos uzņēmumus vairāk, tomēr šī brīža finansiālajā situācijā ir spiesti izvēlēties lētāko piedāvājumu.
“Līdztekus cenas līdzsvarošanai ar ārvalstu precēm un pakalpojumiem, vietējiem ražotājiem rūpīgāk jādomā par skaidru savas preces izcelsmes norādīšanu. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto (57%) norāda, ka Latvijas ražojumu atpazīšana veikalos sagādā lielākas vai mazākas grūtības, tādēļ tas ne vienmēr izdodas. Nepārprotama un tieša informācija par preces vietējo izcelsmi palielina iespēju, ka patērētājs tai dos priekšroku un biežāk atsauksies aicinājumam atbalstīt Latvijas uzņēmējus,” uzskata E.Kropa.
* Aptauju veica “Swedbank Finanšu institūts” sadarbībā ar “Snapshots” 2020. gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 752 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.