Valsts kontrole: Latvija neizmanto iespēju progresēt ilgtspējas jomā

2023. gada 24. marts

Lai gan Latvija pirms septiņiem gadiem ir apstiprinājusi ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tā apņemoties tos īstenot, gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai mērķus reāli sasniegtu, norāda Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā vērtēja, vai Latvijā izveidoti visi priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz šo mērķu sasniegšanu. Tās revidentu skatījumā Latvijas virzībā uz IAM ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju.

Kaimiņi apsteidz

ANO 2015.gad noteica 17 IAM pasaules pārveidei. Lai gan tās izstrādātā rezolūcija “Dienaskārtība 2030” nav juridiski saistoša, tā ir politiski nozīmīgs – to plānots izmantot, pieņemot lēmumus nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī līdz 2030.gadam. Jo IAM ir instruments, ar ko valstis var novērtēt savu attīstību globālā mērogā, lai noteiktu savas vājās puses un ilgtermiņā tās pilnveidotu, sabalansējot dažādās attīstības vajadzības, veicinot iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu u.tml. Valstis, kuras uzrāda lielu progresu IAM jomā (piemēram, Somija, Dānija un Vācija), tradicionāli uzrāda augstu sniegumu arī dažādos dzīves kvalitātes un iedzīvotāju apmierinātības pētījumos. Šajos rādītājos Latviju apsteidz arī Igaunija un Lietuva.

Atšķirībā no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, kurās darbam ar IAM tiek pievērsta liela uzmanība, Latvijā veiktās darbības līdz šim bijušas fragmentāras. To atspoguļo arī Latvijas starptautiskie rādītāji. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) aprēķinājusi, ka Latvija līdz 2030.gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no IAM apakšmērķiem. Mums ir vairākas jomas, kurās šo rādītāju sasniegšana ir īpaši izaicinoša. Piemēram, veselības aprūpes pieejamība un izmaksas, HIV/AIDS un tuberkulozes izplatība, alkohola patēriņš. Tāpat mums ir viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem starp OECD valstīm, turklāt šajā jomā Latvijas rādītāji pēdējo 10 gadu laikā ir pasliktinājušies.

Galvenā atbildība par IAM sasniegšanas progresa uzraudzību un izvērtēšanu ir valstu valdībām. Katrai valstij jāizlemj, kā sev aktuālos IAM apakšmērķus integrēt tās plānošanas procesos, politikās un stratēģijās, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām, starptautiskām organizācijām, akadēmiskajām aprindām, brīvprātīgo grupām u.c. ieinteresētajām pusēm. Latvijā IAM īstenošanā ir iesaistīts Pārresoru koordinācijas centrs, kuram šo mērķu īstenošanas vadīšana normatīvajos aktos pat nav tieši noteikta, Centrālā statistikas pārvalde un ministrijas, taču pašvaldības, nevaldības organizācijas u.c. ieinteresētās puses to īstenošanā nav iesaistītas pietiekami.

Neiesaista sabiedrību

Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs darbam ar IAM pievērsta liela uzmanība, īstenojot daudzveidīgus pasākumus sabiedrības iesaistei, lai popularizētu šos mērķus un apspriestu veicamos darbus. Latvijā nav šādas regulāras un sistemātiskas pieejas ar mērķi veidot vienotu izpratni par IAM, to nozīmi un praktisko īstenošanu publiskajā un privātajā sektorā, kā arī sabiedrībā kopumā, lai gan tieši sabiedrības izpratne par šo mērķu nozīmi ir būtisks priekšnosacījums attieksmes un rīcības maiņai.

Revīzijā secināts, ka visi uz Latviju attiecināmie IAM apakšmērķi valsts attīstības plānošanas dokumentos nav iekļauti. Piemēram, apakšmērķis, kas saistīts ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, nav integrēts Latvijas plānošanas sistēmā, bet VK savā revīzijā ir konstatējusi būtiskas problēmas bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jomā. Rezultātā ne politiku veidotājiem un īstenotājiem, ne sabiedrībai nav pieejama pilnvērtīga informācija par to, kuri IAM apakšmērķi ir sasaistīti ar Latvijas attīstības mērķiem un attiecībā uz kuriem mērķiem darbs vēl ir priekšā. Tāpat nav noteikti tieši Latvijai prioritāri sasniedzamie mērķi.

Katrs dzīvo savu dzīvi

Latvijā gan valsts, gan pašvaldību budžeti tiek gatavoti, sadalot tos programmās un apakšprogramās, definējot sasniedzamos rādītājus, taču to sasaiste ar attīstības plānošanas dokumentiem ir vāja, bet sasaiste ar IAM – kopumā nav nosakāma.

Valsts kontroles padomes locekļa Edgara Korčagina portreta foto.

“VK revīzijās sistemātiski norāda uz nepietiekamu budžeta un attīstības plānošanas dokumentu sasaisti. Piemēram, 2017.gada revīzijā par budžeta vadības sistēmas efektivitāti, kurā detalizēti analizēts budžeta plānošanas process, tika secināts, ka budžets nekalpo kā līdzeklis valsts politikas realizācijai, t.i., valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi. Šajā revīzijā secināms, ka bez padziļinātas dokumentu analīzes nav iespējams noteikt, cik lielā apmērā valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiek izlietoti konkrētu IAM sekmēšanai, un tas neļauj datus apkopot arī valsts līmenī,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Latvijā ar IAM ir saistītas vismaz 53% no pašvaldību funkcijām. Starptautiskajā praksē atzīts, ka tieši vietējās pašvaldības ir tas pārvaldes līmenis, kas vislabāk var sasaistīt globālos mērķus ar vietējām kopienām. Lai arī ANO pārstāvji norāda, ka līdz pat 65% no 169 IAM apakšmērķiem ir saistīti ar pašvaldību kompetenci un tieši vietējās pašpārvaldes būs izšķirošais posms, lai sasniegtu IAM, VK secinājusi, ka Latvijā valsts līmenī nav veikti pasākumi pašvaldību kapacitātes stiprināšanai IAM jomā.

Administratīvi teritoriālās reforma pašvaldībām deva iespēju jauno attīstības plānošanas dokumentu izstrādē ņemt vērā arī starptautiskās tendences, arī IAM, tomēr šī iespēja netika izmantota pilnībā – tikai četras no astoņām revīzijas izlases pašvaldībām pēc savas iniciatīvas spērušas soļus IAM integrēšanai plānošanas dokumentos, lai tos īstenotu: Bauskas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Valmieras novada pašvaldība.

Neraugoties uz to, ka IAM īstenošanai būtiska ir regulāra IAM sasniegšanas progresa novērtēšana un darbību korekcija atbilstoši secinājumiem, VK veiktās revīzijas rezultāti liecina, ka Latvijā netiek veikta regulāra un sistemātiska IAM progresa uzraudzība. Tādējādi šobrīd nav priekšnoteikumu, lai turpmāk nodrošinātu valstī pilnvērtīgu mērķu sasniegšanas progresa uzraudzību un informētu par to sabiedrību. Ir arī izaicinājumi IAM progresa vērtēšanai nepieciešamo datu pieejamībā gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Piemēram, ANO vērtējumā Latvijā pieejami dati tikai 57% IAM progresa rādītāju mērīšanai.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes portreta foto

Kā, vērtējot revīzijas rezultātus, norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane: “Revīzijas rezultāti liecina, ka līdzšinējā pieeja ANO ilgtspējīgu attīstība mērķu īstenošanai Latvijā nav bijusi veiksmīga. Lai arī šajā jomā svarīgi būt ambicioziem, šobrīd ir skaidrs, ka nevarēsim sniegt vienlīdz kvalitatīvu ieguldījumu visu 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Pirmais solis uz labāku rezultātu būtu definēt valsts līmenī prioritātes, noteikt skaidrus mērķus un izstrādāt detalizētu to īstenošanas plānu, iesaistot šajā procesā dažādas ietekmes puses, tostarp uzņēmējus.”

.

Raksts pārpublicēts no ziņu portāla DELFI.lv, papildinot to ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes komentāru.