InCSR

Teju ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka globālās pandēmijas ietekmē valstī ieviesto ierobežojumu dēļ viņu vientulības sajūta ir palielinājusies. Salīdzinoši visvairāk to piedzīvojuši rīdzinieki (62%) un vidzemnieki (64%), liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati*.

Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka vientulības sajūta ārkārtas situācijas laikā visvairāk palielinājusies gados jauniem cilvēkiem. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem šādas izjūtas pēdējos mēnešos ir piedzīvojis teju katrs trešais jeb 29% respondentu, bet vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – vien 16%.

“Pētījumi arī citviet pasaulē parāda, ka gados jauni cilvēki modernajā tehnoloģiju pasaulē jūtas visvientuļākie, jo bieži aizstāj saziņu sociālajos tīklos ar reālu sarunu aci pret aci. Attālināto mācību process vientulības sajūtu tikai pastiprināja. To atzīst 48% no aptaujātajiem skolēniem un studentiem,” pētījuma rezultātus komentē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.  

Kā izriet no aptaujas datiem, globālā pandēmija ir skārusi mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, jo daļa šo cilvēku sociālās distancēšanās dēļ jutās vēl izolētāki nekā līdz šim. Piemēram, vientulības sajūta ārkārtas situācijā ir palielinājusies arī cilvēkiem, kuri bija bez darba (29%), kā arī nestrādājošajiem pensionāriem un personām ar invaliditāti (27%).

“Lai arī daudzās iniciatīvas, kuru mērķis bija sniegt šiem cilvēkiem atbalstu ārkārtas situācijā, nogādājot viņiem pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, vērtējamas pozitīvi, tās neatrisināja šo sabiedrības grupu pārstāvju vajadzību pēc komunikācijas,” uzsver D.Helmane, piebilstot, ka komunikācija ir svarīga ikvienam cilvēkam neatkarīgi no viņa vecuma, dzimuma, no darbošanās veida, ģimenes stāvokļa u.tml.

Proti, ja ikdienā vienlīdz vientuļi jūtas cilvēki, kuri dzīvo vieni, divatā vai trijatā, tad ārkārtas situācijas laikā vientulības sajūtu būtiski izjutuši tieši tie, kuri ir vieni.

“Mēs no šīs krīzes varam mācīties, ka gan krīzes situācijās, gan arī ikdienā ir svarīgi domāt par to, kā apmierināt ne vien cilvēku fiziskās, bet arī emocionālās vajadzības. Piemēram, socializācijai, savstarpējai saziņai ir ļoti nozīmīga loma cilvēka garīgās veselības stiprināšanā un labbūtības veicināšanā. Tāpat nav noslēpums, ka laimīgs cilvēks ir efektīvāks un produktīvāks. Tas, savukārt, ir būtisks ieguvums sabiedrībai un valsts ekonomikai,” ir pārliecināta D. Helmane.

Lai pievērstu sabiedrības, tostarp darba devēju, uzmanību vientulības problemātikai, tā izvēlēta par centrālo tēmu ikgadējai Atbildīga biznesa nedēļai, kas šogad norisinās no 8. līdz 12. jūnijam.

Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros izpratni par ilgtspēju palīdz veicināt Swedbank, Latvenergo un Eco Baltia grupa.

* Sabiedrības aptauja par vientulību veikta 2020. gada maijā, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem.