InCSR

Lai darbinieki varētu strādāt efektīvi un produktīvi, ar dažādiem materiālajiem resursiem mūsdienās nepietiek. Aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta arī darba procesa nemateriālajai daļai – mikroklimatam darba vietā, kas nosaka strādājošo emocionālo labsajūtu. Īpaši aktuāli tas ir sarežģītajos COVID-19 apstākļos, kad darbs norit paaugstināta stresa apstākļos. Piemēram, pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati* liecina, ka vairākums jeb 75% strādājošo Latvijas iedzīvotāju satrauc ar viņu ikdienas darba pienākumu izpildi saistītais stress.

Starp izplatītākajiem stresa faktoriem ikdienas darbā respondenti min laika trūkumu (42%) un darbu ar sarežģītiem klientiem, t.sk. pacientiem un skolēniem (36%). Vietā piebilst, ka uz laika trūkumu biežāk norāda augstākā līmeņa speciālisti un izglītības jomā nodarbinātie, savukārt uz darbu ar sarežģītiem klientiem – ne vien izglītības, bet arī pakalpojumu, tirdzniecības, veselības un sociālās aprūpes jomās strādājošie.

Tāpat katrs trešais respondents atzīst, ka viņam stresu ikdienas darbā rada nespēja ietekmēt sava darba organizāciju, problemātiskas attiecības starp vadību un darbiniekiem (īpaši aktuāls šis jautājums ir valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem), garas vai neregulāras darba stundas un neskaidra organizācijas cilvēkresursu politika.

Lai arī strādājošie uz tādiem psihoemocionālajiem riskiem kā vāja sadarbība kolēģu starpā, darba vietas nepastāvība un diskriminācija dzimuma, vecuma vai etniskās piederības dēļ norāda ievērojami retāk, darba vides ekspertu vērtējumā arī šos aspektus, domājot par darbinieku labsajūtu, ignorēt nedrīkst.

Vērtējot psihoemocionālos riskus darba vietā sīkāk, jāsecina, ka šāds stress nav vienīgā strādājošo problēma. Teju 40% respondentu norāda, ka viņus satrauc arī psiholoģiskais terors darbavietā, piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses, bet katrs ceturtais darbavietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās potenciālajiem riskiem. Jāpiebilst, ka īpaši aktuāli šie jautājumi ir veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem.

Risinājumi, ko darba devēji praktizē dažādu psihoemocionālo risku novēršanai savās organizācijās, ir ļoti dažādi. Tomēr aptaujātie novērojuši, ka pēdējo trīs gadu laikā viņu darbavietās tās visbiežāk ir bijušas dažādas darbinieku apmācības (46%). Interesanti, ka šī metode īpaši populāra ir valsts un pašvaldības iestādēs, izglītības iestādēs, kā arī lielajos uzņēmumos, kuri nodarbina 250 un vairāk darbinieku.

Tāpat darba devēji ar mērķi novērst psihoemocionālos riskus darba vietā mēdz izmantot tādus risinājumus kā izmaiņas darba organizācijā (37%) un darba laika sistēmā (30%), darba vietas pārplānošana (27%), sistemātiska konfliktu risināšanas kārtības plānošana (18%) un konfidenciālas darbinieku konsultācijas (16%).

“Neraugoties uz globālās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, dažādu mūsu pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka, lai gan strādājošo kopējā apmierinātība ar darbu pakāpeniski uzlabojas, uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl aizvien ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā. Taču ir būtiski ņemt vērā, ka šie uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un aktīvi risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā arī viņu ieteikumus. Jo ikdienā ir svarīgi domāt ne tikai par darbinieku izaugsmi un attīstību, bet arī par viņu emocionālo labsajūtu darbā,” uzsver “Kantar” personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva.

.

* Pētījums īstenots 2021.gada novembrī, ar interneta starpniecību aptaujājot 790 strādājošos Latvijas iedzīvotājus no visas Latvijas. Plašāka informācija par to pieejama “Kantar” tīmekļvietnē.