57% strādājošo savu emocionālās labsajūtas līmeni vērtē kā kopumā augstu

2021. gada 30. jūnijs

Globālā pandēmija gada laikā ir veicinājusi virkni nopietnu pārmaiņu dažādās dzīves jomās. Ņemot vērā, ka jebkura krīze ir saistīta ar paaugstināta stresa apstākļiem, aizvien vairāk tiek runāts ne vien par COVID-19 ietekmi uz cilvēku fizisko, bet arī emocionālo veselību. Katrs otrais strādājošais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka darbs jaunajos apstākļos ir ietekmējis viņa emocionālo labsajūtu, turklāt 62% no viņiem norāda, ka šī ietekme bijusi negatīva. Neraugoties uz to, iedzīvotāju emocionālās labsajūtas līmenis joprojām vērtējams kā kopumā augsts, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” dati.

Salīdzinoši visbiežāk uz globālās pandēmijas negatīvo ietekmi norāda strādājošie vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Tie ir galvenokārt izglītības jomā nodarbinātie iedzīvotāji, kā arī strādājošie, kuru personīgie ikmēneša ienākumi nepārsniedz 500 EUR, kuri kopumā nav apmierināti ar darbu un vērtē savu darba slodzi kā pārāk augstu kuri COVID-19 apstākļos strādā klātienē un kuru darba vietā netiek nodrošinātas privātās un darba dzīves saskaņošanas iespējas*.

Viena vīrieša portrets nodublēts divas reizes. Vienā gadījumā viņš smaida, ir izbrīnīts, otrā gadījumā - ir bēdīgs, neapmierināts. Abos portretos vīrieša seja nosmērēta ar baltu krāsu.

Tomēr, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, ar ko nākas saskarties COVID-19 laikā, vairāk nekā puse jeb 57% strādājošo Latvijas iedzīvotāju savas emocionālās labsajūtas līmeni vērtē kā kopumā augstu**.

Aptaujātie savu kopējo emocionālās labsajūtas līmeni novērtē ar vidēji 6,6 punktiem (vērtējums bija jāsniedz desmit punktu skalā, kur 1 nozīmē zemāko iespējamo vērtējumu, bet 10 – augstāko). Salīdzinoši biežāk savu emocionālo labsajūtu kā kopumā augstu vērtē iestāžu un uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, respondenti, kuru personīgie ienākumi mēnesī sastāda 1001 EUR un vairāk, kā arī strādājošie, kuri ir apmierināti ar pašreizējo darbu un savu darba slodzi uzskata par samērīgu.

Kā skaidro “Kantar” klientu vadītāja Santa Lazdiņa, salīdzinoši augstais emocionālās labsajūtas novērtējums liecina nevis par to, ka Latvijas iedzīvotāji sāk atkopties no globālās pandēmijas radītajām sekām, bet gan par to, ka viņi ir pielāgojušies jaunajiem darba apstākļiem, kas iet roku rokā ar attālinātu darbu un pastiprinātiem drošības ierobežojumiem.

Jāpiebilst, ka strādājošie, kuri ir apmierināti ar pašreizējo darbu un uzskata darba slodzi par atbilstošu, vērtē savu emocionālo labsajūtu pat augstāk nekā vidēji, kas liecina par to, ka darbam ir tieša ietekme uz cilvēka emocionālo labsajūtu. Tiesa, aptaujas rezultāti liecina, ka darba ietekme uz strādājošo emocionālo labsajūtu nav vērtējama viennozīmīgi.

Kā norāda aptaujātie, ar darbu saistītie aspekti viņu emocionālo labsajūtu vienlaikus var gan uzlabot, gan arī graut. Piemēram, gandarījums par darba esamību, tā stabilitāte, apmierinātība ar darba saturu un kolēģiem to ietekmē pozitīvi. Savukārt liels darba apjoms un pārmērīga darba slodze, līdzīgi kā darba apjoma samazinājums pandēmijas ietekmē, nepietiekams atalgojums, kā arī problēmas attiecībās ar kolēģiem un vadību to ietekmē negatīvi.

“Jaunāko aptauju dati uzskatāmi parāda, ka strādājošo prioritātes mainās. Tā, ja vēl ne tik senā pagātnē atalgojums bija viens no viņu galvenajiem viņu emocionālo labsajūtu ietekmējošajiem faktoriem, šobrīd to ir izkonkurējusi stabilitāte. Tas ir vērā ņemams signāls darba devējiem, ka ir jāseko līdzi tam, lai darbinieki šajos sarežģītajos apstākļos ir informēti ne vien par aktuālo situāciju valstī, bet arī uzņēmumā, iestādē. Tāpat ir svarīgi kontrolēt darbinieku noslodzi, jo pieredze liecina ka, strādājot attālināti, darba dienas robežas nereti izplūst, negatīvi ietekmējot darbinieku emocionālo veselību un darbaspējas,” uzsver S.Lazdiņa.

* Aptauja tika īstenota 2021.gada maijā, aptaujājot tiešsaistē 8oo strādājošos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

** Aptauja tika īstenota 2020.gada augustā, aptaujājot tiešsaistē 810 strādājošos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem