41% strādājošo atzīst, ka globālā pandēmija ir ietekmējusi viņu emocionālo labsajūtu
2020. gada 10. oktobris
Šodien, 10. oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Lai noskaidrotu, cik labi emocionālajā ziņā jūtas strādājošie Latvijā, kompānijas “Kantar” eksperti veica pētījumu*. Tā rezultāti liecina, ka koronavīrusa COVID-19 ietekmi uz savu emocionālo labsajūtu izjutis teju katrs otrais jeb 41% strādājošo. Turklāt 81% šo cilvēku norāda, ka šī ietekme bijusi negatīva.
Tāpat pētījums atklāj, ka salīdzinoši visbiežāk globālās pandēmijas negatīvo ietekmi uz savu emocionālo labsajūtu izjutuši nodarbinātie, kuri strādā vairāk nekā 44 stundas nedēļā, kā arī tie, kuri savu emocionālās labsajūtas līmeni gan ikdienā, gan darbā vērtē kā zemu.
Vidējais nodarbināto garīgās labsajūtas pašvērtējums ir 6,5 punkti (no 10 iespējamajiem). Neskaidrība par nākotni, nestabilitātes sajūta, problemātiskas attiecības ar kolēģiem un vadību, nepietiekams atalgojums, fizisks un garīgs nogurums, liels darba apjoms un koronavīruss COVID-19 ir biežāk minētie faktori, kas negatīvi ietekmē respondentu emocionālo labklājību darbā. Savukārt tīkams darbs un tā saturs, stabilitātes sajūta un draudzīgi kolēģi ir biežāk minētie faktori, kas viņu emocionālo labklājību darbā ietekmē pozitīvi.
Salīdzinoši vislielākās grūtības laikā, kad globālās pandēmijas ietekmē valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet īpaši – sievietēm, sagādāja attālinātā darba salāgošana ar rūpēm par ģimeni. Domājams, to ietekmēja bērnu attālinātais mācību process un izmaiņas ģimenei aktuālo jautājumu organizēšanas kārtībā, jo rūpes par šiem jautājumiem paralēli savu darba pienākumu pildīšanai neatkarīgi no režīma (klātienē vai attālināti) biežāk uzņēmās sievietes.
Tajā pašā laikā sociālo izolāciju grūtāk bija izturēt gados jaunākiem nodarbinātajiem (vecumā no 18 līdz 24 gadiem). Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka viņi piekopuši aktīvāku sabiedrisko dzīvi pirms koronavīrusa COVID-19 radītajiem ierobežojumiem.
Salīdzinoši visvieglāk sociālo izolāciju pārcieta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs strādājošie, kas varētu būt saistīts ar viņu darba specifiku. Proti, arī “parastos” apstākļos šajā nozarēs strādājošajiem nav raksturīgi intensīvi sociālie kontakti.
Interesanti, ka arī dažādu iestāžu un uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji biežāk ir norādījuši, ka sociālā izolācija viņiem nav sagādājusi grūtības. Tas, iespējams, saistāms ar zināmu garīgo “atslodzi”, samazinoties ikdienas kontaktu intensitātei.
Visbeidzot, pētījuma rezultāti atklāj arī to, ka biežāk droši par savu darba vietu jutās valsts sektorā strādājošie.
_____
* Pētījums veikts 2020. gada augustā, tiešsaistē aptaujājot 810 strādājošos visā Latvijā.
** Ziņas oriģinālā versija pieejama šeit: https://www.kantar.lv/41-stradajoso-atzist-ka-covid-19-pandemijas-apstakli-ir-ietekmejusi-vinu-emocionalo-labsajutu/